Studente aizsargmaskā iet gar plakātu, kas vēsta: "Bez panikas, uzticies zinātnei." Mācības atsākušās Pekinā, Šanhajā un citās pilsētās. Foto: AFP/Scanpix/LETA/NICOLAS ASFOURI
22. janvārī, kad pasaulē bija atklāti 310 saslimušie, slēdza Uhaņu. Visa Ķīna gatavojās jaunā, nepazīstamā vīrusa apturēšanai. Lielākais saslimušo un mirušo skaits ir Uhaņā un Hubejas provincē, kur vīruss paspēja savairoties pirms atklāšanas. Citur Ķīnā līdz 8. maijam kopā ir reģistrēti 13 000 saslimušo un 121 mirušais.
Pasaule Uhaņas slēgšanas brīdī bija līdzīgā situācijā kā pārējā Ķīna un tikpat informēta – masu saslimšanu nav, ir nezināms skaits inficēto un tikai aptuveni pieņēmumi, kā ārstēt un ierobežot. Tāpēc pasaules skaitļi būtu jāsalīdzina ar pārējo Ķīnu. Taču tie nav salīdzināmi pat bagātajās attīstītajās valstīs. Kas notika?
Starp citiem iemesliem Rietumu gatavošanos vīrusam ietekmēja neizpratne un aizspriedumi par Ķīnu.
