Leonīds Volkovs. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Kā pamazām graut Putina diktatūru, un kāpēc Krievijā sazagto miljonu nogulsnēšanās Latvijā līdzinās narkotiku atkarībai, stāsta Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija štāba vadītājs Leonīds Volkovs
Mūsu tikšanās sestdienas rītā Double Coffee pie Pēterbaznīcas sākas ar nelielu stresu — Leonīds Volkovs (39) kavējas vairāk nekā pusstundu. Kad beidzot enerģiskā solī ierodas, nomet uz pakaramā ebreju lūgšanu lakatu tallītu un atvainojas — aizķēries sinagogā.
Rīgā Volkovs «apzinīgā vecumā» esot tikai otro reizi mūžā, kaut gan bērnībā ar vecākiem viesojies Jūrmalā un joprojām raiti noskaita staciju nosaukumus no Lielupes līdz Pumpuriem. Pašlaik Volkovs ir tāds kā pasaules pilsonis, jo iebraukšana Krievijā viņam draud ar kārtējo ieslodzījumu par demonstrācijas organizēšanu pret Putinu pērnā gada maijā — tāpēc tikai šā gada maijā, kad nodarījumam būs iestājies noilgums, viņš varēs atgriezties pie ģimenes. Kā Krievijas opozīcijas redzamākā līdera Alekseja Navaļnija prezidenta vēlēšanu štāba vadītājs Volkovs kopumā pabijis aiz restēm 95 dienas. Daži viņa pārkāpumi no latvieša skatpunkta nav saprotami, piemēram, protesta demonstrāciju retvīti sociālajos tīklos. Bet šīs represijas Volkovs pats neakcentē, kā IT konsultants naudu var pelnīt jebkurā pasaules vietā. Pērn pusgadu sabijis ASV, Jeila Universitātē, kur dalījies ar savu praktisko pieredzi politisko kampaņu organizēšanā un papildinājis teorētiskās zināšanas.
