Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Visi kopā vienlaicīgi esam nonākuši jaunā realitātē. Realitātē, kādu iepriekš neviens no mums nav piedzīvojis. Nav svarīgi, vai ārkārtas situācija Latvijā un citviet pasaulē turpināsies mēnesi, trīs vai vairāk. Šodienas apstākļos neviens to nevar pateikt. Tāpat neviens nevar arī prognozēt, kā vīruss izplatīsies, cik tas būs plašs un cik ātri mums - cilvēkiem - radīsies dabiskā pretestība, imunitāte.
Tomēr skaidrs ir viens - jaunajā realitātē atbildību par vīrusa tālāku izplatību nesam visi kopā, katrs no mums. Tāpat arī katrs esam atbildīgi par to, kā šo laiku izdzīvosim un kādas sekas tas atstās uz mums kā indivīdiem.
Nevienam cilvēkam nepatīk nonākt izolācijā. Brīvības ierobežošana ir šaušalīga. Bezdarbība - mokoša. Vientulība - tracinoša. Iespēja aizbēgt no sevis, no pasaules, no visa tā, kas apkārt ar izklaidi - teju neiespējama. Nevaram vairs tik bieži satikties ar sev tuvajiem cilvēkiem. Paraudāt kādam uz pleca vai mesties galvu reibinošā izklaidē, aizmirstot visu to, kas mums radījis nepatīkamus brīžus un sajūtas. Mēs esam spiesti apstāties no ikdienas skrējiena, spiesti nonākt un palikt savās mājās. Mums ir atņemtas iespējas atpūsties, nomainot vidi sev visapkārt. Daudziem tas var būt emocionāli smagi. Daudziem tas būs smagi.
