Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 4
Nē, es negribu teikt, ka 35 gadus pēc valstiskuma faktiskās atjaunošanas Latvija nav īsti neatkarīga vai ka tai trūktu pilnvērtīgas suverenitātes. Latvijas Republika ir ne tikai suverēna, bet kopumā efektīva, eiropeiska un demokrātiska valsts. Un Latvijai tiešām ir, ar ko lepoties. Tomēr vienlaikus ir skaidri jāapzinās, ka tai ir eksistenciāls ienaidnieks, kura ideoloģiskā un politiskā daba, rīcības motīvi ir jāizprot, lai spētu atbilstoši pretdarboties.
Ir jāzina, kas īsti tiek aizklāts ar Krievijas «maigās varas» plīvuru. Šīs varas interesēs ir, piemēram, sākt ilgu un šķietami intelektuālu diskusiju par Ivanu Bargo vai mongoļiem-tatāriem vai krievu «ģenētiskajiem kodiem». Arī Krievijas «vēsturiskās nepārtrauktības» mīts mūsdienu politoloģijā jau uztverts nopietni un ir normalizēts. Tajā pašā laikā nevienam taču nenāk ne prātā meklēt paralēles un salīdzināt, piemēram, latviešu seno, mītisko Nameju un tagadējo Valsts prezidentu Rinkēviču. Bet 16. gadsimta un mūsdienu Krievijas salīdzināšana daudzu intelektuāļu aprindās tiek uzskatīta par adekvātu un auglīgu.
