Trīne Šei Grande. Zīmējums — Patricija Punte
Lasītprasmes kritums apdraud ne tikai domāšanu, bet arī cilvēka iespējas aizstāvēt savas tiesības, brīdina Norvēģijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja Trīne Šei Grande
Kritiskā domāšana ir izšķirīgi svarīga. Tomēr cilvēks, kuram šī prasme piemīt, bet trūkst padziļinātu zināšanu, drīzāk kļūs par sazvērestības teoriju piekritēju, nevis vērīgu un analītisku domātāju. Ja no visa manis stāstītā atcerēsieties tikai vienu domu, lai tā būtu šī, saka norvēģu sabiedriskā darbiniece Trīne Šei Grande. Viņa savā valstī ieņēmusi gan izglītības, gan kultūras un vienlīdzības ministres amatus, strādājusi arī par skolotāju, bet kopš 2024. gada vada Norvēģijas Grāmatizdevēju asociāciju.
Novembra sākumā eksperte bija ieradusies Latvijā, lai piedalītos starptautiskajā simpozijā Tiesības uz lasīšanu: turpinājums un runātu par Norvēģijas lasīšanas stratēģiju. «Tā nav diez ko laba,» Trīne atzīst jau no skatuves. Piemēram, tā koncentrējas galvenokārt uz bērniem, bet mūsdienās tikpat daudz jārunā par pieaugušo lasītprasmi — spēju lietot sarežģītas idejas un zināšanas. Tomēr, kad tiekamies simpozija pusdienlaikā, viņa vairs nav tik kritiska. Mūsu pusdienas gan paliek tikai konferences plānā, jo maltītei atvēlēto laiku pavadām Nacionālās bibliotēkas ātrijā, kas ir ļaužu pilns Rīgas Grāmatu svētkos. Ēšanai paredzēto naudu pēc tam iztērēju grāmatās. Tāpēc šoreiz ēdienkartē barība nevis miesai, bet garam.