Juris Pūce. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Bijušais ministrs Juris Pūce pieveica lielo pašvaldību lobiju, bet paklupa uz nieka autocaurlaides
Strauji un negaidīti pienāca Jura Pūces laika beigas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā. Pūce, viens no valdības pazīstamākajiem locekļiem, bija iemantojis daudzu cilvēku cieņu par spēju ātri un efektīvi panākt administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu, tā atrisinot vienu no Latvijas pārvaldes sistēmas sāpīgākajām problēmām un paverot ceļu gan efektīvākai reģionālās attīstības politikai, gan izglītības un veselības aprūpes sistēmas racionalizācijai.
Šajā procesā viņš, protams, iemantoja arī daudz pretinieku, un nebūtu pārsteigums, ja pretdarbība sašūpotu Pūces krēslu. Viņa partiju Latvijas attīstībai (LA) jau gadiem pavada dažādas baumas par ietekmīgu uzņēmēju interešu lobēšanu — arī šādu saišu publiska izgaismošana neliktos kā zibens no skaidrām debesīm. Tomēr ministru gāza nevis pašvaldību lobijs vai kādās pirtīs sarunātais, bet nu jau bijušais partijas biedrs Māris Mičerevskis. Viņš paziņoja, ka ir vīlies LA, un kā atvadu sveicienu publiskoja saraksti ar Pūci, kurā ministrs prasa Mičerevskim kā nesen ievēlētam Rīgas domes deputātam izņemt viņa privātai lietošanai autostāvvietas caurlaidi. Pūce to nosauca par «joku» un piebilda, ka kopš aiziešanas no Rīgas domes pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām nekad nav izmantojis domes caurlaidi. Tie izrādījās meli. Caurlaidi viņam bija izņēmis iepriekšējās domes deputāts Andrejs Bačkurs. Nākamajā dienā, 5. novembrī, Pūce paziņoja par atkāpšanos no ministra amata, pēc tam aizgāja arī no LA valdes priekšsēdētāja un apvienības Attīstībai/Par līdzpriekšsēdētāja amata.
