Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs, traumatologs-ortopēds Jānis Osītis. Foto — Reinis Hofmanis.
Rakstu sērija par prasmīgiem ārstiem, kuri ir palīdzējuši pacientiem ar retām vai vēl nebijušām diagnozēm
Ķirurgs Jānis Osītis uzņēmās veikt mugurkaula operāciju kundzei cienījamā vecumā, kura vairākus gadus diendienā mocījās ar stiprām muguras sāpēm un lietoja spēcīgus pretsāpju medikamentus. Citi kolēģi sarežģīto operāciju veikt atteicās
Neonatoloģi Annu Cimmeri, kura medicīnā nostrādājusi 51 gadu, pēdējos trīs gadus ik dienu mocīja stipras muguras sāpes. Tik stipras, ka dienu no dienas bija jālieto lielas devas pretsāpju medikamentu. Pati saka: biju sāpju sagrauzta. No spēcīgajiem medikamentiem bija slikta dūša, virsū mācās dzīves apnikums.
«Muguras problēmas, skolioze, man bija jau kopš bērnības,» stāsta Anna. Taču sākotnēji mugurkaula šķībums nebija uzkrītošs un nekādu īpašu ārstēšanu Annai neveica. «Uzskatu, ka vēlāk tik lielās muguras sāpēs iedzīvojos tikai tāpēc, ka jau bērnībā netika pievērsta uzmanība muguras problēmām,» viņa saka. Mugura sāpējusi sen, taču īpaši problemātiski bijuši pēdējie padsmit gadi. Pirms vairākiem gadiem veiktos izmeklējumos tika konstatēts, ka divi skriemeļi nospiež muguras smadzenes un sievietei draud paralīze, tāpēc ārsti pieņēma lēmumu operēt muguru un ievietot implantu. Kādu laiku viss bija labi, bet tad muguras sāpes atgriezās ar vēl nebijušu jaudu. «Sākumā vēl cerēju, ka muguras veselību atjaunošu saviem spēkiem,» stāsta Anna. Katru rītu cēlusies puspiecos, vingrojusi ar bumbām, ar hantelēm, bet uzlabojuma nebija. «Mani salieca kā kabatas nazīti,» nopūšas kundze.
