Lilita Kenta. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Ikdienas ēšanas paradumi ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā individuālā līmenī mazināt klimata pārmaiņas. Šomēnes norisinās jau sestais dabai draudzīga uztura izaicinājums Neapēd zemeslodi. Otro gadu to vada Lilita Kenta
Piektdienas pēcpusdienā Kozy Eats, vienā no populārākajām vegāniskajām ēstuvēm Rīgā, ir grūti atrast brīvu galdiņu. Bārmenis brīdina, ka pasūtīto var nākties gaidīt ilgāk, nekā ierasts. Toties vilties nenākas. Ēdiens ir ne tikai garšīgs, bet arī tāds, ko droši var piedāvāt jebkuram gaļēdājam, kurš pārliecināts, ka vegāni ēd tikai zāli. Un reizēm avokado. Pusdienas šķīvī ir sātīgas un apetītlīgas.
Organizācijas Dzīvnieku brīvība rīkotās kampaņas Neapēd zemeslodi priekšvakarā tās vadītāja Lilita Kenta izvēlējusies sarunai šo vietu ne tikai tāpēc, ka tā ir viena no pašas iecienītākajām, bet Kozy Eats ir arī kampaņas partneris. Uz katra galdiņa novietots buklets, kas aicina janvārī ēst mazāk gaļas, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām. Piesakoties izaicinājumam mājaslapā Neapedzemeslodi.lv, dalībnieki var izvēlēties kādu no trim grūtības pakāpēm — janvārī trīs reizes nedēļā neēst gaļu un zivis, ēst visu mēnesi veģetāri vai arī pārtikt tikai no augu valsts uztura. Ik rītu e-pastā ieripos vēstule ar vairākām vegāniskām receptēm, kā arī noderīgu informāciju par to, kādu ietekmi uz vidi atstāj ēšanas paradumi.
Vairāk nekā puse no dalībniekiem parasti izvēlas pirmo izaicinājuma līmeni — atteikties no gaļas vismaz dažas dienas nedēļā. «Mūsu galvenā mērķauditorija ir cilvēki, kas nekad nav mēģinājuši neēst gaļu. Ja līdz šim to ēdi katru dienu, bet tagad divas vai trīs reizes nedēļā izvēlies neēst, ietekme no tā ir ļoti liela,» saka Lilita Kenta.
Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē esošās Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina, ka par 14,5% no visām cilvēka darbības rezultātā radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām ir atbildīga industriālā lopkopība. Turklāt gaļas patēriņš kopš 60. gadiem attīstītajās valstīs gandrīz divkāršojies. «Raugoties uz visu garo ražošanas ķēdi, cik daudz resursu tajā tiek izmantots, augu valsts produkti ir dabai draudzīgāki. Jo, lai radītu dzīvnieku valsts produktu, ir jāaudzē dzīvnieks, jābaro, jāpadzirda,» skaidro kampaņas vadītāja. Neapēd zemeslodi rīkotāji aprēķinājuši, ka pagājušā gada dalībnieki aiztaupīja tik daudz CO2 izmešu, cik rastos, ar vieglo automašīnu aizbraucot no Rīgas līdz Portugālei un atpakaļ 175 reizes.
Lai gan katrā e-pastā dalībnieki uzzina faktus par klimata pārmaiņām un reizēm arī gaužām emocionālus vēstījumus par dzīvnieku ciešanām, kampaņas uzdevums nav nosodīt vai kaunināt. Tieši pretēji — parādīt, ka dabai draudzīgāks uzturs nenozīmē ziedošanos un pieticīgas maltītes visu turpmāko mūžu. «Galvenais mērķis ir cilvēkiem parādīt garšīgu ēdienu, kas ir arī videi draudzīgs. Dzīvniekiem draudzīgs,» saka kampaņas vadītāja. Tāpēc receptes veidojuši daudzveidīgas, ļaujot iepazīt plašu produktu klāstu. Tomēr arī pietiekami vienkāršas, viegli pieejamas.
Pirmajā Neapēd zemeslodi piedalījās pāris tūkstoši dalībnieku, pērn jau bija vairāk nekā 10 tūkstoši. Šā gada 1. janvārī izaicinājumu sāka 6328 cilvēki, un dalībnieku skaits turpina augt. Turklāt pirmoreiz kampaņā var iesaistīties arī komandas — gan ģimenes, gan darba kolektīvi. Kopīgi mainīt ēšanas paradumus izvēlējušās vairāk nekā 50 komandas, pieteikšanās atvērta līdz 7. janvārim.
Ikgadējā kampaņa mainījusi arī Lilitas dzīvi. Pirms diviem gadiem viņa kopā ar vīru dzīvoja Francijas laukos un nolēma pieteikties Neapēd zemeslodi. «Pievērsos augu valsts uzturam tieši izaicinājuma dēļ. Vide man vienmēr bijusi tuva tēma, tomēr par pārtikas ietekmi nebiju domājusi.» Toreiz viņa kopā ar vīru apņēmās mēnesi ēst veģetāri, bet ar laiku atteicās arī no pēdējā, kas vēl turēja pie vecajiem paradumiem, — siera. «Arī pēc izaicinājuma turpināju pētīt, skatījos video, kas notiek ar piena govīm fermās, un sapratu, ka negribu to atbalstīt. Negribas darīt nevienam pāri,» stāsta Lilita. Kampaņas dalībniekiem, kas pieteikušies e-pastu saņemšanai, arī pēc izaicinājuma sūta noderīgas ziņas, un tāpēc viņa pamanīja, ka Neapēd zemeslodi meklē vadītāju. Izturēja konkursu un nolēma atgriezties Latvijā.
Komanda ir neliela, toties atbalstītāju loks plašs. Gan brīvprātīgie palīgi, gan sadarbības partneri, kas piedāvā dažādas priekšrocības izaicinājuma dalībniekiem. Turklāt organizācijas Dzīvnieku brīvība rīkotajai kampaņai šogad izraudzīti četri vēstneši — mūziķis Dons, uztura speciāliste Anna Rozīte, modes mākslinieks Kašers un Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
Tomēr galvaspilsētas vadītāja iesaistīšanās akcijā un arī paziņojums, ka Rīgas domes rīkotajos pasākumos janvārī tiks nodrošinātas veģetāras uzkodas, radījusi arī pretreakciju. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome izplatīja atklātu vēstuli, pieprasot mēram skaidrot šo soli un citus saistībā ar ēdienu iegādi veiktos iepirkumus pašreizējā domes sasaukuma laikā. Vai atteikšanās no gaļas ēdieniem ir atteikšanās no tradicionālās virtuves un vietējiem produktiem? «Dialogs ir svarīgs, bet šajā gadījumā konkrētā lauksaimniecības organizācija bija pārpratusi,» uzsver Lilita Kenta. Veģetāras uzkodas janvārī tiks nodrošinātas tikai dažos pašvaldības pasākumos, turklāt to gatavošanā joprojām izmantos vietējos produktus. «Šis tiešām ir simbolisks žests, daudzviet pasaulē jau ir pašvaldības, kas visu gadu nodrošina veģetāras maltītes. Tas nav nekas neparasts. Būtībā mēs, iespējams, neesam pēdējie, kas kaut ko tādu dara, bet noteikti neesam pionieri.»
Arī līdzīgi izaicinājumi gada ievadā pieejami daudzviet pasaulē. Zināmākais no tiem Veganuary Lielbritānijā šogad atzīmē 10. dzimšanas dienu. Protams, pieteikties tam vai sekot līdzi informācijai sociālajos tīklos iespējams no jebkuras pasaules vietas, ja vien ir interneta pieslēgums. Tomēr receptes ir no produktiem, kas pieejami konkrētajā valstī. Arī valodas barjera var nospēlēt lomu, uzsver Neapēd zemeslodi vadītāja.
Latvijā cilvēkiem piedāvās tieši šeit viegli pagatavojamas receptes. «Tās ir vietējai kultūrai pielāgotas,» paskaidro Lilita. E-pastos dalībnieki saņems arī ilustrētu ceļvedi — pa dažādām produktu grupām sadalītu bilžu uzskaitījumu ar vegāniskiem ēdieniem, ko meklēt veikalos. Piemēram, ātri pagatavojamie produkti, gaļas aizstājēji vai saldumi. Piedāvājums kļūst aizvien plašāks, un katru gadu ceļvedi var krietni paplašināt, Lilita priecājas. Šajā ziņā arī uz citu Eiropas valstu fona neizskatāmies slikti, piemēram, Francijas mazpilsētā, kur Lilita dzīvoja, izvēle pārtikas veikalā bijusi mazāka nekā vietējos veikalos Latvijā.
Ēdienkarte
Kapučīno ar auzu pienu
Melnā tēja
Ziedkāposti Singapūras gaumē
Citronu pasta
Bounty
