Kopš skolas gadiem saistīti ar folkloras kustību, Jānis un Gunta Jasjukeviči ir pārliecināti - latviešu svētki ne tikai jāpēta, tie arī jāsvin. Nu jau septiņus gadus Jānis kopā ar draugiem uzvelk no rudzu stiebriem vītas cepures un iet budēļos, lai modinātu pavasarim
Kā tad, ka katru pavasari gāja budēļos, saka mana tante, jautāta, vai jaunībā svinēja Meteņus. Pajautājiet arī jūs vecvecākiem, vectantēm un onkuļiem! Uzzināsit, kā mājinieki sasēdās ratos vai kamanās, ja sniegs vēl nebija nokusis, un zirgs vilka ciemos pie brāļa vai brālēna, pie Zentiņas un uz vecā Voldiņa mājām! Kaut ko ieēda, iedzēra, tad gāja vaļā dziedāšana, un, ja bija sniegs, tad visi, liels vai mazs, šļūca ragaviņās no kāda piemājas pakalna vai paugura. Savēlās zemē, smējās un dullojās. Kāpēc tas viss, tante gan neatceras.
