Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs omulīgi teic: ja viņa «dialoga politika» arī šoreiz izgāzīsies, vietā nākšot jau citi pravieši ar «skaidrākām» metodēm
Jāņa Urbanoviča kabinetā Saeimā pie sienas ir karikatūra, kurā ilggadējais Saskaņas centra līderis uzgleznots kā donkihots, saviebtu seju sēžam uz brūna zirdziņa. Pie apvāršņa redzamas vējdzirnavas, to spārnus veido vārds «okupācija». Taču pats zīmējuma varonis otrdienas rītā nešķiet ne sadrūmis, nedz arī nesasniedzamu fantāziju apmāts. Tieši otrādi - viņš ir neparasti smaidīgs un omulīgs. Acīmredzot tic, ka šoreiz, beidzot, nevis uz jauna balta zirga, bet ar to pašu veco SC, iejās valdībā.
Ko viņi tur darīs un cik lielā mērā aizstāvēs tās pozīcijas, kuras izvirzīja pirms vēlēšanām, tas gan ir mazāk skaidrs. Savu premjerministru viņiem nevajag: «Vai tad mēs esam tik traki? Mēs labi zinājām, ko varam, ko nevaram.» Tiem, kuri tagad pārmet, ka SC esot gatavi atteikties no jebkuriem pirmsvēlēšanu solījumiem, lai tikai tiktu valdībā, Urbanovičs atbild: «Viņi saka: jūs esat nodevuši savu ideoloģiju! Vai arī jums tāda nav bijusi. Taisnība! Mums nav izteiktas partijas ideoloģijas, jo mūsu partijai ir valsts ideoloģija. Mēs piedāvājam dialogu Latvijai, kopdarbu. Kas ir pašlaik svarīgākais? Meklēt latvisko kašķi? Vai meklēt iespēju sadarboties? Mēs otro piedāvājam. Uzskatām, ka visa šitā nemitīgā viena politiskā spēka vai viena politiķa centība uzvarēt otru ir novedusi pie tā, ka mēs tagad buksējam.» Ja kāds publiski atgādina, ka tagad SC atkāpjas no pirmsvēlēšanu postulātiem, viņš mierīgi konstatē, ka «starp maniem vēlētājiem tik aktīvu SC dogmu aizsargu nav gadījies sastapt».
