
Jūlija Volčoka. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Ko pašlaik nozīmē būt žurnālistam Baltkrievijā, atklāj žurnāliste un pilsoniskā aktīviste Jūlija Volčoka. Viņa iesaka — lai Eiropas Savienība labāk klusē, nekā pauž «dziļas bažas», tas kaitina
Numurs nedarbojas — teica balss telefonā, kad pagājušonedēļ mēģināju sazvanīt Jūliju Volčoku, lai lūgtu pastāstīt, ko pašlaik nozīmē būt žurnālistam Baltkrievijā. Dienu iepriekš varas iestādes apturēja Baltkrievijas lielākā neatkarīgā medija Tut.by darbību, arestēja 15 darbiniekus, veica kratīšanas medija birojā un žurnālistu mājās. Volčoka šajā medijā divus gadus bija strādājusi par fotoredaktori.
Volčoka vadīs divas festivāla Rīgas Fotomēnesis sarunas tiešsaistē maija beigās un jūnijā. Kad ar festivāla direktora Arņa Balčus starpniecību sazinājāmies bez telefona un 21. maijā runājām tiešsaistē, viņa paskaidroja, ka tālruni parasti tur izslēgtu, bet saziņai, tāpat kā ļoti daudzi citi Baltkrievijā, izmanto ziņapmaiņas programmu Telegram. Viņas kolēģi Taņu Kapitonovu, kura strādāja Polijā bāzētajai Belsat televīzijai, drošībnieki iepriekšējā nedēļā arestēja dienu pēc tam, kad viņa bija apmeklējusi protesta akciju, tātad acīmredzot bija izsekojuši viņas telefonu.