Kaspars ir svaigēdājs, tāpēc cienā ar salātiem, kas tapuši no cukini, lapu kāpostiem, gurķiem, puķkāpostiem, tomātiem. Tomāti — no lielveikala. «Nav mērķis izvairīties no veikala pārtikas, mērķis ir audzēt pašam».
Kaspars Strazdiņš (29), kurš Jumpravā veido ekokopienu, mēģinājis pārtikt no Prānas enerģijas un teju mēnesi izturējis bez ēšanas
Pļavas vidū ir divi koši zili puduri. Izskatās, ka tās ir ar zilu plēvi apsegtas siena gubas. Ejot tuvāk, saredzams dzīvojamais treilers. Netālu no tā iekopts dārzs. Starp puduriem parādās cilvēks. Tas ir Kaspars Strazdiņš. Viņš te dzīvo kopš 2010.gada pavasara, vien ziemu pārlaida Rīgā. Pēc profesijas Kaspars ir grafiskais dizainers. Pārvākties uz laukiem un celt sev māju viņš nolēma tāpēc, ka gribēja dzīvot saskaņā ar dabu. Māja top. Tā apklāta ar plēvi. Otrs zilais puduris ir apklātās salmu ķīpas, kas paredzētas mājas celšanai.
Pirmoreiz pie Kaspara ciemojos pērnā gada vasarā, kad pļavas vidū bija tikai dzīvojamais treilers un iesākta pagraba celtniecība. Kaspars stāstīja, ka vēlas ar pārtiku apgādāt sevi pats. Jo viņš ir svaigēdājs un uzturā nelieto termiski apstrādātu pārtiku. Lielākoties ēd svaigus dārzeņus un augļus. Svaigēšana gan nav vienkārši kāda produkta izslēgšana no uztura un pārmešanās uz spinātiem, bet domāšanas veids - dzīvs sader ar dzīvu. Tieši tāpēc Kaspars gribēja dārzeņus audzēt dabīgā vidē. Par vietu izvēlējās Jumpravu, kur tēvs mantojumā bija atstājis 17 hektārus zemes. Kad Kaspars pastāstīja mammai, ka vēlas tur dzīvot, viņa ideju atbalstīja. Šogad mamma Jumpravā pāris reižu ciemojās, nakšņoja, palīdzēja ravēt. Arī brālis Rolands ar Kaspara nodarbi apradis. Lai arī skatījums ir atšķirīgs, viņi ļauj viens otram būt dažādiem. Rolands savās kāzās speciāli brālim pasūtīja ēdienus no svaigēdāju restorāna Raw Garden, lai arī Kaspars to neuzstāja. Ar savu dzīvesveidu viņš neliek apkārtējiem justies neērti, jo allaž līdzi ir paņēmis pats savus burkānus, riekstus, ābolus.
