Ukraina, 2023. gada marts. Foto - Liene Āķīte, biedrības "Tavi draugi” brīvprātīgā
Apritējis gads kopš dienas, kura ukraiņu dzīves pārvērta ļaunā murgā, no kura viņi nevar pamosties. Domāju, ka ikviens piekritīs, ka pirms gada 24. februārī mēs visi bijām emocionāli paralizēti, jo nespējām noticēt, ka tiešām 21. gadsimtā ir iespējams karš, ka ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām neviens nespēj “aizvērt debesis” un pasargāt bērnus, sievietes, pensionārus – cilvēkus, kuri nelūdza viņus “atbrīvot”, kuri tāpat kā mēs dzīvoja savas vienkāršās dzīves. Neviens nespēja noticēt, ka pat visas pasaules sadošanās rokās nespēj apturēt šo ļaunumu. Mēs visi kā apdulluši apturējām savu dzīvi un mēmi lūkojāmies televizora ekrānos, cenšoties apjaust, ka tas, ko rāda ekrānos, nav kaut kāda science fiction filma par pasaules galu, bet norisinās tikai stundu brauciena attālumā no mums.
