Ekonomisko un tehnoloģisko procesu un to mijiedarbības vērošana reti kad sagādā tādu intelektuālu un pat estētisku baudu kā pašlaik. Šeit runāju par harmonisko attīstību enerģijas ražošanas un patēriņa virzībā pretī jaunai, par līdzšinējo daudz saprātīgākai kārtībai.
Diemžēl nevar teikt, ka pasaulē kopumā valdītu miers un harmonija. Disharmonijas elementu pasaulē lielā mērā ir radījuši sen pieņemti lēmumi par transporta un enerģētikas stratēģisko attīstību. Pasaules transportu darbina galvenokārt dzinēji, kuriem nepieciešamās degvielas ieguve un tās sadedzināšana rada piesārņojumu naftas ieguves, pārstrādes un transportlīdzekļu izmantošanas vietās. Naftas, jo īpaši tehniski viegli un lēti iegūstamas, iegulas pasaulē ir ģeogrāfiski koncentrētas. Tāpat atsevišķi to transporta koridoru posmi var būt viegli kontrolējami — vēl pavisam nesen šī problēma nebija līdz galam novērtēta. Tāpēc nafta saindē ne tikai dabu, bet arī globālo un daudzu valstu politiku.
