Ilustratīvs attēls
Pēdējais pusgads mazumtirgotājiem bijis vēl izaicinošāks nekā divi pandēmijā aizvadītie gadi – Krievijas īstenotais karš Ukrainā veicinājis krasu resursu sadārdzinājumu, piegādes ķēžu darbība ir apgrūtināta, un šī ziema solās būt īpaši grūta. Skaidrs, ka tā nebūs viegla arī pircējiem, kam nāksies savilkt jostas. Nepatīkami pazīstamas bažas, atceroties 2008. gada finanšu krīzi. Izaicinājumu iemesli šodien ir citi, arī sabiedrība ir mainījusies un priekšplānā izvirzījušās citas vērtības. Vai nāksies tās upurēt, lai izdzīvotu?
Pēdējo gadu notikumi – Covid-19 pandēmija, Krievijas agresija un karš Ukrainā, klimata izaicinājumu izraisītais izejvielu sadārdzinājums – spilgti parāda, cik ļoti cieši mēs visi esam saistīti un cik mūsu planēta ir maza. Mēs nevaram izlikties, ka tas viss notiek kaut kur tālu prom. Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Latvijas kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju ir krities par 0,7%, un kopumā gada apgrozījums ir audzis mazāk nekā par 9%, toties inflācija sasniegusi 21,5% atzīmi. Tas nozīmē, ka tirdzniecības apjoms krīt, un pagaidām to daļēji kompensē cenu pieaugums. Mēs pieredzam lielu inflāciju visās jomās – tā skar energoresursus, pārtikas izejvielas, naftas produktus, spēcīgi ietekmējot mazumtirdzniecības nozares izmaksu struktūru – gan produktu pašizmaksu, gan loģistikas izmaksas, komunālos maksājumus un citas infrastruktūras uzturēšanas, kā arī darbaspēka izmaksas. Visās nozarēs trūkst gan kvalificēta, gan vienkārša darbaspēka, tomēr tā rezultātā vērojamais algu pieaugums nespēj panākt izmaksu kāpumu. Šis ir izaicinošs laiks mums visiem, taču arī papildu motivācija meklēt iekšējās efektivitātes rezerves – pārskatīt izmaksu struktūru, optimizēt procesus, paplašināt digitalizāciju, kas varētu daļēji kompensēt sagaidāmo izmaksu pieaugumu, kura patieso apmēru, iespējams, vēl nevaram pat iztēloties.
