Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Nesen izskanēja viedoklis, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāk finansējuma nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Kā Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs šādam apgalvojumam nevaru piekrist, un tam ir izskaidrojums. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, vietās, kur uzstādīti stacionārie fotoradari, vidējais ceļu satiksmes negadījumus skaits ir samazinājies par 30%. Pašreiz stacionārie fotoradari pārsvarā ir uzstādīti satiksmes mezglos jeb krustojumos, kur notiek apmēram 20 – 40% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem valsts autoceļu tīklā.
Lai gan esošie fotoradari konkrētās vietās ir uzlabojuši situāciju, kopumā satiksmes drošības jomā Latvija pašreiz Eiropā izgaismojas ne tajā labākajā gaismā. Bojā gājušo skaits 2018. gadā uz miljonu iedzīvotāju bija 77 (kopumā valstī 148), kas Eiropā ir viena no bēdīgākajām situācijām. Līdzīgi ir ar ceļu satiksmes negadījumu skaitu ar cietušajiem, tiem nav tendence mazināties. 2018. gadā tika reģistrēti 3975 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem. Tas ir daudz.
