Ilustratīvs attēls no pixabay.com
“Jā, jums ir HIV. Jā, tā ir hroniska infekcijas slimība, kas neārstēta graus jūsu veselību un visu laiku pastāvēs iespēja inficēt citus cilvēkus. Bet – nē, nē, mēs to neārstēsim. Pagaidīsim, kad jums būs daudz sliktāk, kad būs inficēti vēl kādi cilvēki – nu varbūt tad.”
Tieši tāda ir valsts pašreizējā attieksme pret HIV ārstēšanu.
Kaut arī Latvija ir palikusi vienīgā valsts Eiropas Savienībā ar HIV ārstēšanas ierobežojumiem, kaut arī ārstēto pacientu skaits aug ļoti lēni, kaut arī HIV infekcija neārstēta turpina Latvijā strauji izplatīties, valsts institūcijas joprojām nesaredz iespēju atcelt HIV ārstēšanas ierobežojumus. Tas ir nesaprotami, absurdi un pat ciniski, jo 2018. gadam tieši HIV ārstēšanai papildus tika piešķirti 4,2 miljoni eiro, bet cilvēku, kuri dzīvo ar HIV, skaits, kas neatbilst ārstēšanas kritērijiem, gada pirmajā pusē ir bijuši tikai 32 cilvēki. Bet atbilde no valsts puses skan – nē, mēs to nevaram atļauties.
