Baiba Logina. Publicitātes foto
Latvijā un Baltijā investīciju vide, īpaši enerģētikas attīstībai, kļūst arvien labvēlīgāka – to apliecina gan pētījumi, gan ārvalstu kapitāla uzņēmumu pieaugošā loma tautsaimniecībā.
Vienlaikus enerģētikas nozare Latvijā pēdējo divdesmit gadu laikā ir piedzīvojusi strauju transformāciju: no novecojušām fosilos resursus izmantojošām katlumājām, lieliem siltumenerģijas zudumiem un energoapgādes monopoliem līdz gudrākai saimniekošanai un zaļākas, energoefektīvākas un inovatīvākas nozares veidošanai. Vai visi sabiedrības un politikas līmeņi spēj soļot vienā solī, kad runa ir par savu vietējo resursu izmantošanu, apskatu šajā rakstā.
Baltijā investīciju klimats, kā pagājušajā nedēļā uzrādīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā aktuālais pētījums Ārvalstu investīciju vides indekss 2025, uzlabojas.[1] Lai gan tiek uzsvērti katrai no Baltijas valstīm savi specifiskie izaicinājumi, tendence Latvijā ir pozitīva. Arī, izsekojot Lursoft datiem, ārvalstu kapitāla uzņēmumu loma Latvijas ekonomikā 2024. gadā ir pieaugusi gan attiecībā uz valstij samaksāto nodokļu, gan nodarbināto īpatsvaru.
Tā, piemēram, pētījums rāda, ka uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu 2024. gadā samaksājuši 45% no visiem nodokļiem Latvijā.
Tas rāda, ka Latvijas ekonomika ir interesanta, lai uzņēmumi tajā veiktu ilgtermiņa investīcijas, dodot iespēju augt arī iedzīvotāju labklājībai.
Tieši enerģētika pēdējo divdesmit gadu laikā ir piedzīvojusi neiedomājamu transformāciju. Enerģētikas sektors Latvijā attīstījies ne bez Eiropas Savienības pamudinājuma un tiešiem finanšu stimuliem. Sekojot tam, tika pieņemti virkne politiski izšķirīgu lēmumu nacionālā līmenī, veidota regulatīvā vide.
Esam piemirsuši, cik reģionos bija lieli siltumenerģijas zudumi tīklos, ar kādu efektivitāti strādāja padomju laikā celtās fosilos resursus izmantojošās katlumājas. Arī to pārvaldība bija vāja, un elektroenerģijas infrastruktūra negatava. Latvijas enerģētikas sektorā pakāpeniski ienākušas arī ārvalstu investīcijas, augusi pati enerģētikas nozare un saistītās nozares, radītas jaunas darba vietas un nodrošināta zināšanu pārnese, attīstījusies akadēmiskā kapacitāte Latvijas universitātēs. Par to, kā mūsdienās attīstījies enerģētikas sektors Baltijā, liecina ne tikai statistikas dati un, ka enerģijas lietotājs pat var apjukt, izvēloties jaunu pakalpojuma sniedzēju un tā piedāvātos pakalpojumus, bet arī fakts, ka ikgadējās Rīgā notiekošajās nozares konferencēs ar saviem labās prakses piemēriem dalās aizvien vairāk vietējo uzņēmumu.
Latvijas enerģētikas virzība uz atjaunojamās/atjaunīgās enerģijas plašāku izmantošanu nav tikai pēdējo gadu modes tendence. Jau Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.–2016. gadam līdz ar mērķi paaugstināt energoapgādes drošumu, pilnveidojot enerģijas apgādes infrastruktūru un plaši īstenojot enerģijas efektivitātes pasākumus patērētāju sektorā, kā viens no mērķiem tika noteikts palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Patiesi izaicinoši, ja ņem vērā, ka sākotējā posmā Baltijas elektroenerģijas tirgū nepastāvēja brīva konkurence. Arī tobrīd pētījumi (Latvijas Vides aizsardzības fonds, Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas modelis un rīcības plāns 2009) min fosilos energoresursus pārstāvošo lielo energokompāniju finansiālo iespēju un politiskās ietekmes asimetrijas izaicinājumu, salīdzinājumā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem.
Šodien savukārt Eiropas Savienības līdzfinansējums atjaunīgās enerģijas iekārtām pieejams pat mājsaimniecībām. Mēs katrs varam brīvi izsekot līdzi savam elektroenerģijas patēriņam, to lielākā vai mazākā mērā arī ietekmēt. Ja ir lielāka rocība, varam kļūt arī par pašražotājiem vai izveidot energokopienu. Minētā transformācija notikusi ne bez Eiropas Savienības pamudinājumiem, finanšu stimuliem un ne bez zilumiem un nobrāzumiem.
Lai arī dzirdami populistiski aicinājumi pavisam atteikties no Zaļā kursa (Green Deal), Eiropas Savienības institūcijās tas nav akceptēts. Arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 194.pants paredz, ka Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un atjaunojamo enerģijas veidu attīstību. Tiek paredzēta un sagaidīta enerģētikas tirgu aizvien ciešāka integrācija, domājot ne tikai par Eiropas Savienības uzņēmumu globālo konkurētspēju, bet paredz aizvien plašākas iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem būt par aktīvu daļu no tā, uzlabojot spēju organizēt savus paradumus un uzvedības jaunu izaicinājumu apstākļos. Lai arī atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas jau spēj izkonkurēt fosilos, un tas sen vairs nav tikai vienkāršots stāsts par fosilo resursu aizstāšanu, bet gan par nozares plašu transformāciju, Eiropas Komisija savās likumdošanas iniciatīvās joprojām ietver priekšlikumus. Tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ne tikai vienkāršos un paātrinās administratīvās procedūras, bet arī radīs augsni pakārtoto nozaru attīstībai.
Latvijā SKDS pētījums atklāj lielu sabiedrības atbalstu atjaunīgo resursu izmantošanai, uzrādot, ka 2024. gadā būtiski lielākā sabiedrības daļa (78%) atbalsta pāreju uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Turklāt jaunieši vecuma grupā līdz 24 gadiem pat virs 90%. Taču brīdī, kad projekts tiek prezentēts pat ļoti agrīnā tā stadijā, gandrīz ikviens no projektiem sastopas ar “pretvēju”, kas investoriem var izrādīties liels izaicinājums sarunās ar pašvaldībām.
Lai arī šķietami līdz ar jaunākajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā pēdējiem šķēršļiem jaunu vēja parku attīstībā vajadzētu būt novērstiem, vērojot Latvijas Sabiedriskā medija rīkotās pašvaldību priekšvēlēšanu debates Izvēlies nākotni, kur diskusiju moderatori atsevišķu pašvaldību deputātu kandidātiem uzdod arī jautājumu, vai tie atbalstīs vēja parku attīstību pašvaldību teritorijā, kandidātu atbildes kļūst izvairīgas. Pat valdībā pārstāvētās partijas tā izsakās. Tieši pie pašvaldību vēlēšanu sliekšņa, vērojot paziņojumus un klausoties debates, sacītais neiet kopsolī ar pēdējo gadu pašas valdības centieniem veidot enerģētikas stratēģiju. Noskaņojuma veidošanai nepalīdz arī līdz ar Enerģētikas stratēģijas 2050. gadam akceptēšanu valdībā virzītais lēmums pārtraukt jaunu zemes apbūves tiesību piešķiršanu vēja parku attīstītājiem valsts mežu zemēs.
Savukārt Latvijas Universitātes prof. Dr. Innas Šteinbukas vadībā veiktais pētījums Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna sociālekonomiskais izvērtējums uzrāda - lai arī Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) pasākumu īstenošanai nepieciešams finansējuma 6,3 miljardu eiro apjomā līdz 2030. gadam ieskaitot, to īstenošanai ir pozitīva ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu. Novērtēts, ka reālā IKP līmenis 2050. gadā ir par 7,7% lielāks, nekā neīstenojot NEKP pasākumus nepieciešamā finansējuma apjomā.[2] Tas ietvertu nozīmīgu investīciju pieaugumu, lielāku nodarbinātību, augstāku reālo algu un lielākus budžeta ieņēmumus. Tas ir signāls, ka klimatneitralitāte nav tikai izmaksas, bet arī liels tautsaimniecības ieguvums. Ja minētais rīcības plāns ir valdībā apstiprināts un Eiropas Komisijai nosūtīts, vai tad to nebūtu visos varas līmeņos jāuzskata par virziena rādītāju?
Te jāatgādina, ka NEKP pasākumi aptver ne tikai enerģētikas sektoru, bet arī ēku, transporta, rūpniecības un citus sektorus, kur vēl lielākie izaicinājumi ir tikai priekšā. Turklāt daļa no sabiedrības - kā uzņēmēji, tā iedzīvotāji, arī bez papildu valsts atbalsta gan veic savu ēku energoefektivitātes pasākumus, pārkārto savu darbību jauniem tirgus apstākļiem, gan tiecas mazināt savu negatīvo ietekmi uz vidi. Līdz ar to ne katrs ieguldītais cents klimatneitralitātes veicināšanai ir iepriekš paredzams un fiksējams.
Iespējams, tieši tie iedzīvotāji, kuri vēl nesen piedalījās sapulcēs par dažādu enerģētikas projektu attīstību tuvu viņu dzīvesvietai, pat tad, ja kompetento iestāžu noslēguma novērtējums par konkrētā projekta negatīvo ietekmi uz vidi apstiprināsies, gūs vērtīgu politiskās līdzdalības pieredzi un nākotnē saredzēs ieguvumus, kļūstot daudz aktīvāki līdzdalībā. Tas jau būs pozitīvs ieguvums Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstībai. Galu galā – ko mēs katrs kā iedzīvotājs savā mājsaimniecībā un kopienā varam darīt, lai Latvija nezaudētu enerģētikas attīstības vilni, līdzsvarojot sabiedrības, uzņēmēju un vides intereses, veidojot noturīgāku un ilgtspējīgāku nākotni?
Autore ir Enerģētikas prakses grupas vadītāja interešu pārstāvības birojā VA Government Rud Pedersen Group
[1] FICIL Sentiment Index 2024: The Baltic States Edition, https://www.ficil.lv/sentiment-index/
[2] Klimata un enerģētikas ministrija, Aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. - 2030. gadam Informatīvā ziņojuma projekts un tā pavadošie dokumenti, https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ced3d9a9-f170-45ef-8ccf-46e73ef5f666