Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Sabiedrībai nepārtraukti tiek apgalvots, ka Latvijā trūkst elektroenerģijas ražošanas jaudu. Tāpēc ir jāattīsta elektroenerģijas ražošana no vēja elektrostacijām (VES) un saules elektrostacijām (SES), tad būs pietiekama un lēta elektroenerģija.
VES jaudas jāattīsta līdz 5500 MW un SES - līdz 2000 MW. Kopā - 7500 MW. Tad VES un SES sastādītu ~ 70% no kopējās jaudas. Tā ir ierakstīts Enerģētikas stratēģijā Latvija 2050. Vai šiem apgalvojumiem ir pamats?
Publiski pieejamie dati rāda, ka Latvijā pašlaik ir ~ 3500 MW elektroenerģijas ražošanas jaudas, kas noslogotas tikai par ~ 25%. Ar šīm jaudām ir iespējams saražot ~ 13 TWh elektroenerģijas gadā. Patēriņš Latvijā joprojām ir zem 7 TWh gadā.
Jaudas netiek noslogotas tāpēc, ka ir brīži, kad elektroenerģijas tirgū var nopirkt lētāku elektroenerģiju, nekā pašu ražoto un patērētājam pārdot par fiksēto cenu, kas krietni pārsniedz cenu, par ko iepirkta elektroenerģija, tā nodrošinot elektroenerģijas tirgotājiem lielu peļņu.
Tas nozīmē, ka Latvijā elektroenerģijas ražošanas jaudas un starpsavienojumi ar kaimiņvalstīm pašreiz ir pietiekami, jo Latvijā ir ļoti zems, salīdzinot ar Nord Pool reģiona valstīm, elektroenerģijas patēriņš.
Tātad motivācija ir cita, lai būvētu tik daudz VES un SES. Tā ir cerība, ka strauji pieaugs patēriņš un būs patērētājiem lētāka elektroenerģija. Bet, vai tā būs?
Publiski pieejamā informācija, kas atrodama EUROSTAT, rāda sekojošo. To uzskatāmi var redzēt tabulā. Valstīs, kurās ir liels VES un SES īpatsvars no kopējās elektroenerģijas ražošanas jaudas, ir arī augstas cenas elektroenerģijas patērētājiem, it īpaši mājsaimniecībām.
Pirmajā stabiņā aiz valstīm redzat VES un SES īpatsvaru %; otrajā un trešajā - gala cenu par elektroenerģiju (ieskaitot piegādi un nodokļus) mājsaimniecībām 2024. gada otrajā pusgadā (centi/KWh) ar gada patēriņu grupās 1000 – 2500 KWh un 2500 – 5000 KWh
Īrija 38% 45,7 37,0
Vācija 41% 44,3 39,4
Dānija 67% 40,3 37,6
Somija 47% 34,1 27,3
Spānija 40% 28,9 24,1
Portugāle 39% 28,8 26,3
Grieķija 41% 25,6 23,1
Nīderlande 41% 12,3 21,6
Latvija 10% 20,5 22,8
Vai Latvija būs izņēmums un tai veiksies labāk nekā Dānijā, Vācijā, Īrijā vai Somijā?
Uz šo jautājumu kompetentu atbildi vajadzētu sniegt Klimata un enerģētikas ministrijas speciālistiem. Lai sabiedrībai dara zināmus aprēķinus, kāda tad varētu būt gala cena elektroenerģijas patērētājiem, ja tiks sasniegti Enerģētikas stratēģijā Latvija 2050 noteiktie mērķi.
Autors ir bijušais enerģētiķis