Ilustratīvs attēls
"Mazs cinītis gāž lielu vezumu" – tas ir ne tikai Guntara Rača un Raimonda Paula dziesmas nosaukums, bet arī sens latviešu tautas sakāmvārds, kas joprojām ir aktuāls visdažādākajos mūsdienu sabiedriskajos procesos, tajā skaitā – jurisprudencē. Senā tautas gudrība lieliski sasaucas arī ar Komerclikumā paredzētajām mazākumakcionāru tiesībām.
Ierosme šim rakstam bija biroja klienta – mazākumakcionāra – celtā prasība tiesā, apstrīdot dalībnieku sapulces lēmumu, ar ko tika pieņemts lēmums ierobežot mazākumakcionāra tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem. Tiesa šo prasību apmierināja, un spriedums stājies spēkā.
Ja pieņemam, ka akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – sabiedrības) pamatkapitāls ir 100%, tad bieži vien vērojama situācija, kurā kādam akcionāram vai dalībniekam pieder mazāk par 50% – viņš līdz ar to ir uzskatāms par tā dēvēto mazākumakcionāru, proti, tādu, kas viens pats ar savām balsīm nevar būtiski ietekmēt sabiedrības saimniecisko darbību un pārvaldes procesu. Nenoliedzami, ka iespējamas arī situācijas, kurās pamatkapitāls sadalīts starp diviem īpašniekiem vienlīdzīgi (50:50), un šāds sadalījums būtu aplūkojams atsevišķi kā ārkārtīgi sarežģīts. Tāpat arī var gadīties, ka visi īpašnieki ir mazākumakcionāri, bet parasti šādos gadījumos notiek mazākumakcionāru grupēšanās, kad viena grupa pārstāv tā dēvēto kontrolpaketi vai vismaz 50% un vienu balsi, un pārējie cīnās paši par sevi.
