Publicitātes foto.
Mākslīgā intelekta (MI) attīstība rosinājusi diskusiju par daudzu profesiju, tostarp juristu izzušanu. Vienlaikus “Forbes” pērn veiktais pētījums liecina, ka aptuveni 73% juristu plāno integrēt MI savā ikdienas darbā, un 65% advokātu biroju uzskata, ka tieši spēja efektīvi izmantot ģeneratīvo MI tuvāko piecu gadu laikā noteiks, kuri biroji būs veiksmīgi. MI ne tikai mudina meklēt efektīvākus risinājumus, bet arī izgaismo būtisku Latvijas problēmu – tieslietu sistēma strādā uz savas kapacitātes robežas, un cilvēku resurss tajā tiek izmantots līdz maksimumam.
Tiesneši vidēji strādā 46,5 stundas nedēļā
Eiropas Komisijas šī gada ziņojums “Latvijas tiesu sistēmas efektivitātes un budžeta plānošanas pilnveide” atspoguļo, ka tiesneši vidēji strādā 46,5 stundas nedēļā, un lielākā daļa regulāri pārsniedz vispārpieņemto jeb normālo darba laiku. Turklāt noslodze nav vienmērīgi sadalīta - ir tiesneši un tiesas, kur slodze ir būtiski augstāka nekā citur, piemēram, Ekonomisko lietu tiesa, Rīgas pilsētas tiesa, Latgales rajona tiesa, Rīgas apgabaltiesa un tiesu zemesgrāmatu nodaļas. Sistēma šobrīd funkcionē, jo tajā strādājošie cilvēki kompensē tās nepilnības ar savu laiku, veselību un enerģiju. Tāpat būtu naivi pieņemt, ka pārējā juridiskā ekosistēma šajā situācijā paliek neskarta. Ja tiesneši ir pārslogoti, tad pārslogoti ir arī advokāti, juristi, policija, kā arī iestāžu vai uzņēmumu juridiskās nodaļas. Katra lieta, kas nonāk policijā, prokuratūrā vai tiesā, nozīmē intensīvu darbu abās pusēs - dokumentu sagatavošanu, judikatūras analīzi, argumentu izstrādi. Pieaugot lietu sarežģītībai un datu apjomam, pieaug arī šī darba intensitāte. Atšķirībā no tiesu sistēmas, kur noslodze tiek analizēta, policijas, juristu un advokātu darbs bieži vien paliek t.s. “neredzamā zonā”, taču tas nenozīmē, ka slodze tur ir mazāka. Bieži vien ir tieši pretēji.
Mainīt veidu, kā apstrādājam informāciju
Problēma nav tikai laika trūkums, bet gan augošais informācijas kopums un tā pārvaldība. Juristi mūsdienās strādā ar milzīgu informācijas apjomu: tiesu nolēmumiem, normatīvajiem aktiem, doktrīnām, starptautisko praksi u.c. Lai sagatavotu kvalitatīvu juridisko argumentāciju, nepieciešams ne tikai atrast informāciju, bet arī saprast tās kontekstu, dažādu avotu savstarpējo saistību un nozīmi konkrētajā lietā. Līdz šim lielā mērā tas ir bijis manuāls process, kas prasa ievērojamu laika ieguldījumu un balstās katra tiesību piemērotāja individuālajā vai kolektīvajā pieredzē. Tieši tāpēc šobrīd ir nepieciešami risinājumi, kas uzlabo veidu, kā apstrādājam informāciju. Risinājums ir tādi rīki kā viedā datubāze “ECLI.ai”, kas strukturē judikatūru un ļauj to efektīvi analizēt kā savstarpēji saistītu datu kopumu, nevis izolētu dokumentu arhīvu. Tas iezīmē virzienu, kur juridiskā analīze kļūst ātrāka nevis tāpēc, ka jurists strādā vairāk, bet tāpēc, ka pieejami viedāki risinājumi.
Ļaut cilvēkiem koncentrēties uz būtisko
Tieši tiesību aktu analīzē MI var sniegt būtisku pievienoto vērtību. Nevis kā instruments, kas pieņem lēmumus jurista vietā, bet kā rīks, kas ļauj efektīvāk apstrādāt informāciju. Sistēmas, kas, papildinot sevi ar MI, spēj analizēt lielus datu apjomus, identificēt saistītus spriedumus, izcelt būtiskos argumentus un palīdzēt strukturēt avotus, ļauj juristam koncentrēties uz būtisko - stratēģiju un argumentācijas kvalitāti, nevis mehānisku informācijas meklēšanu.
Kopējā tiesību piemērošanas kvalitāte
Svarīgi uzsvērt, ka MI nav un nevar būt ne padomdevējs, ne arī gala lēmuma pieņēmējs. Tas var kļūdīties, būt nepilnīgs, un tas nekad neaizstās jurista profesionālo vērtējumu. Taču tas var būt instruments, kas būtiski paaugstina darba kvalitāti. Jurists, kura argumenti ir balstīti plašākā un strukturētākā datu kopumā, var pieņemt precīzākus un pamatotākus lēmumus. Tas savukārt ietekmē ne tikai konkrētās lietas iznākumu, bet arī kopējo tiesību piemērošanas kvalitāti.
Minētais Eiropas Komisijas ziņojums atspoguļo strukturālās sistēmas problēmas - juristu nevienmērīgu noslodzi, neprecīzus darba apjoma novērtējumus un atkarību no cilvēku pārslodzes. MI šajā kontekstā nav drauds jurista profesijai, bet gan instruments, kas ļauj ekspertu pieredzi un intuīciju papildināt ar jauno tehnoloģiju analītiskajām spējām, radot sinerģiju, ko nevar aizstāt ne cilvēks, ne tehnoloģija viena pati. Tāpēc pareizāk būtu jautāt, nevis, vai MI aizstās juristus, bet, vai juristi, kuri neizmanto MI rīkus, spēs nodrošināt tādu pašu darba kvalitāti un efektivitāti kā tie, kuri tos izmanto? Un vēl būtiskāk - vai spēsim izmantot tehnoloģijas tā, lai tās ne tikai paātrinātu darbu, bet arī padarītu tiesību sistēmu kvalitatīvāku, konsekventāku un taisnīgāku?
Vēstures mācības
Tāpat kā stelles pilnībā neaizstāja audējas, bet šujmašīnas - šuvējas, arī MI neaizstās juristus, vien padarīs viņu darbu efektīvāku un kvalitatīvāku. Mehāniskās stelles ražoja līdz pat 40 reizes vairāk auduma dienā, tāpēc bez tām uzņēmumi bankrotētu savstarpējā konkurencē. To apkalpošanai radās jaunas darba vietas, savukārt sabiedrība ieguva lētākus, kvalitatīvākus audumus un drēbes. 19. gadsimta sākuma strādnieku bailes atbalsojas arī mūsdienu diskusijās par robotizāciju un MI. Galvenā atziņa, ko varam gūt no vēsturiskās pieredzes: sabiedrības un valsts uzdevums ir mazināt sākotnējā šoka izmaksas, piedāvājot pārkvalifikācijas iespējas un sociālo drošības tīklu, nevis cenšoties apturēt tehnoloģiju.
Autori ir platformas ECLI.ai veidotājs; projekta stratēģiskais partneris, zvērināts advokāts.
