• 1

Vai esam gatavi jaunajiem kiberdraudiem kvantu laikmetā?

  • Andris Ambainis
  • 15.04.2025.
Andris Ambainis. Foto - Evija Trifanova, LETA

Andris Ambainis. Foto - Evija Trifanova, LETA

Mūsu dzīve ir cieši saistīta ar digitālajām tehnoloģijām – sākot no internetbankas un veselības datu glabāšanas līdz pat valsts drošības sistēmām. Taču straujiem soļiem tuvojas kvantu skaitļošanas laikmets, kas sola gan revolūciju tehnoloģiju pasaulē, gan arī nopietnus kiberdrošības izaicinājumus.

Kvantu skaitļošana sniedz milzīgas priekšrocības, jo spēj zibenīgi atrisināt sarežģītus uzdevumus, kas līdz šim bija neiespējami. Taču tieši šī spēja rada arī jaunus draudus kiberdrošībai, jo jaudīgie kvantu datori var izjaukt tradicionālos datu aizsardzības mehānismus.

Kad šifrēšana vairs nebūs droša

Līdz šim digitālo datu aizsardzība balstījās uz matemātisku sarežģītību – kodu uzlaušanai klasiskajam datoram būtu nepieciešami simtiem vai pat tūkstošiem gadu. Taču kvantu datori ar savu milzīgo aprēķinu jaudu varētu šo procesu saīsināt līdz dažām stundām vai pat minūtēm. Tas nozīmē, ka pašreizējie šifrēšanas standarti – tie, kas aizsargā mūsu e-pastus, maksājumus un sensitīvus valdības datus – var kļūt novecojuši un neefektīvi.

Kiberdrošība kvantu laikmetā ir īpaši būtiska nozarēm, kas paļaujas uz trešo pušu sistēmām. Finanšu sektors ir sevišķi ievainojams, jo bankas un maksājumu apstrādes uzņēmumi bieži izmanto ārējus pakalpojumu sniedzējus, kuriem arī jābūt aizsargātiem pret kvantu uzbrukumiem. Ja kāda piegādātāja drošības mehānismi kļūst nepietiekami spēcīgi, tas var radīt drošības caurumus visā finanšu ekosistēmā.

Līdzīgas bažas attiecas arī uz veselības aprūpi, telekomunikācijām, enerģētiku un valsts pārvaldi. Slimnīcas un apdrošināšanas uzņēmumi glabā sensitīvus pacientu datus, un, ja kvantu datoriem izdotos uzlauzt ārējo piegādātāju sistēmas, tas varētu apdraudēt privātumu un pacientu drošību. Interneta pakalpojumu sniedzēji un kritiskās infrastruktūras operatori, kuri izmanto trešo pušu tehnoloģijas, saskaras ar līdzīgiem riskiem, kas varētu ietekmēt valsts mēroga drošību.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Viens no lielākajiem apdraudējumiem ir stratēģija, ko kibernoziedznieki izmanto jau tagad, – „zodz tagad, uzlauz vēlāk”. Noziedznieki jau šodien var iegūt šifrētus datus, kas patlaban nav nolasāmi, bet nākotnē, attīstoties kvantu tehnoloģijām, tie var tikt atšifrēti. Tas rada nopietnus riskus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, jo dati, kas šodien ir droši, var kļūt publiski pieejami pēc dažiem gadiem.

Latvijas pētnieku ieguldījums kvantu kiberdrošībā

Kvantu datoriem tuvojoties realitātei, aktuāli kļūst pilotprojekti, kur tiek pētīti kvantu datoru lietojumi konkrētus uzņēmumus interesējošās jomās. Pasaulē šādus projektus ir veikušas daudzi lieli uzņēmumi –  no pasaules lielākajām bankām līdz Volkswagen un Airbus. Latvijā par šāda veida sadarbību Latvijas Universitātes Kvantu datorzinātnes centrs un Accenture vienojās jau 2021. gadā. Pirmais pilotprojekts, kura laikā tika pētīts kvantu algoritmu pielietojums medicīnas datu analīzē, ir noslēdzies, un pētnieku komanda turpina sadarbību ar Accenture ekspertiem, lai padziļināti pētītu kvantu algoritmu pielietojumu arī citās jomās.

Pašreizējais projekts pēta kvantu skaitļošanas algoritmus, kas ļauj ātrāk un efektīvāk atrast informāciju lielos datu kopumos. Atšķirībā no klasiskajām meklēšanas metodēm, kas lielos un sarežģītos datu kokus apstrādā lēni un neefektīvi, kvantu meklēšana izmanto kvantu mehānikas īpašības, lai atrastu risinājumus ievērojami ātrāk. Tas varētu būt izšķirošs faktors gan kiberdraudu identificēšanā, gan šifrēšanas sistēmu stiprināšanā.

Papildus drošākai šifrēšanai nepieciešams uzlabot arī kiberdraudu atpazīšanu. Kiberdrošības sistēmas balstās uz milzīgu datu apjomu analīzi, lai identificētu aizdomīgas darbības, piemēram, ļaunprogrammatūru vai uzbrukuma mēģinājumus. Kvantu meklēšana varētu būtiski paātrināt šo procesu, ļaujot apturēt kiberuzbrukumus vēl pirms tie nodara kaitējumu.

Pienācis laiks rīkoties

Lai gan kvantu skaitļošanas draudu risks ir acīmredzams, daudzas organizācijas tam vēl nav pienācīgi sagatavojušās. Saskaņā ar Accenture pētījumu, pašlaik tikai 10% banku vadītāju pasaulē izrāda bažas par kvantu skaitļošanas radītajiem draudiem, kamēr 37% galveno uzmanību pievērš tiešākiem kiberdraudiem, piemēram, ļaunprogrammatūrām un izspiedējvīrusiem.

Lai sagatavotos kvantu skaitļošanas radītajiem draudiem, ir jāveic pāreja uz kvantu drošu šifrēšanu, izmantojot metodes, kas ir izturīgas pret kvantu uzbrukumiem. Tāpat ir būtiski veikt sistēmu auditus, lai identificētu neaizsargātās sistēmas un tās modernizētu. Visbeidzot, sadarbība dažādās nozarēs būs izšķiroša, lai kopīgi stiprinātu nozares noturību, apmainītos ar zināšanām un ieviestu vienotus aizsardzības mehānismus pret kvantu draudiem.

Nākotnes kiberdrošība balstās nevis uz reaģēšanu, bet gan uz spēju prognozēt un novērst draudus. Laiks rīkoties ir tagad – pirms šie draudi kļūst par realitāti, ar kuru būs grūti cīnīties.

Autors ir profesors, LU Kvantu datorzinātnes centra vadītājs

Līdzīgi raksti

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā “Origo” izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Viedoklis Lauris Borodovskis

Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā

Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.