• 1

Vai esam gatavi jaunajiem kiberdraudiem kvantu laikmetā?

  • Andris Ambainis
  • 15.04.2025.
Andris Ambainis. Foto - Evija Trifanova, LETA

Andris Ambainis. Foto - Evija Trifanova, LETA

Mūsu dzīve ir cieši saistīta ar digitālajām tehnoloģijām – sākot no internetbankas un veselības datu glabāšanas līdz pat valsts drošības sistēmām. Taču straujiem soļiem tuvojas kvantu skaitļošanas laikmets, kas sola gan revolūciju tehnoloģiju pasaulē, gan arī nopietnus kiberdrošības izaicinājumus.

Kvantu skaitļošana sniedz milzīgas priekšrocības, jo spēj zibenīgi atrisināt sarežģītus uzdevumus, kas līdz šim bija neiespējami. Taču tieši šī spēja rada arī jaunus draudus kiberdrošībai, jo jaudīgie kvantu datori var izjaukt tradicionālos datu aizsardzības mehānismus.

Kad šifrēšana vairs nebūs droša

Līdz šim digitālo datu aizsardzība balstījās uz matemātisku sarežģītību – kodu uzlaušanai klasiskajam datoram būtu nepieciešami simtiem vai pat tūkstošiem gadu. Taču kvantu datori ar savu milzīgo aprēķinu jaudu varētu šo procesu saīsināt līdz dažām stundām vai pat minūtēm. Tas nozīmē, ka pašreizējie šifrēšanas standarti – tie, kas aizsargā mūsu e-pastus, maksājumus un sensitīvus valdības datus – var kļūt novecojuši un neefektīvi.

Kiberdrošība kvantu laikmetā ir īpaši būtiska nozarēm, kas paļaujas uz trešo pušu sistēmām. Finanšu sektors ir sevišķi ievainojams, jo bankas un maksājumu apstrādes uzņēmumi bieži izmanto ārējus pakalpojumu sniedzējus, kuriem arī jābūt aizsargātiem pret kvantu uzbrukumiem. Ja kāda piegādātāja drošības mehānismi kļūst nepietiekami spēcīgi, tas var radīt drošības caurumus visā finanšu ekosistēmā.

Līdzīgas bažas attiecas arī uz veselības aprūpi, telekomunikācijām, enerģētiku un valsts pārvaldi. Slimnīcas un apdrošināšanas uzņēmumi glabā sensitīvus pacientu datus, un, ja kvantu datoriem izdotos uzlauzt ārējo piegādātāju sistēmas, tas varētu apdraudēt privātumu un pacientu drošību. Interneta pakalpojumu sniedzēji un kritiskās infrastruktūras operatori, kuri izmanto trešo pušu tehnoloģijas, saskaras ar līdzīgiem riskiem, kas varētu ietekmēt valsts mēroga drošību.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Viens no lielākajiem apdraudējumiem ir stratēģija, ko kibernoziedznieki izmanto jau tagad, – „zodz tagad, uzlauz vēlāk”. Noziedznieki jau šodien var iegūt šifrētus datus, kas patlaban nav nolasāmi, bet nākotnē, attīstoties kvantu tehnoloģijām, tie var tikt atšifrēti. Tas rada nopietnus riskus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, jo dati, kas šodien ir droši, var kļūt publiski pieejami pēc dažiem gadiem.

Latvijas pētnieku ieguldījums kvantu kiberdrošībā

Kvantu datoriem tuvojoties realitātei, aktuāli kļūst pilotprojekti, kur tiek pētīti kvantu datoru lietojumi konkrētus uzņēmumus interesējošās jomās. Pasaulē šādus projektus ir veikušas daudzi lieli uzņēmumi –  no pasaules lielākajām bankām līdz Volkswagen un Airbus. Latvijā par šāda veida sadarbību Latvijas Universitātes Kvantu datorzinātnes centrs un Accenture vienojās jau 2021. gadā. Pirmais pilotprojekts, kura laikā tika pētīts kvantu algoritmu pielietojums medicīnas datu analīzē, ir noslēdzies, un pētnieku komanda turpina sadarbību ar Accenture ekspertiem, lai padziļināti pētītu kvantu algoritmu pielietojumu arī citās jomās.

Pašreizējais projekts pēta kvantu skaitļošanas algoritmus, kas ļauj ātrāk un efektīvāk atrast informāciju lielos datu kopumos. Atšķirībā no klasiskajām meklēšanas metodēm, kas lielos un sarežģītos datu kokus apstrādā lēni un neefektīvi, kvantu meklēšana izmanto kvantu mehānikas īpašības, lai atrastu risinājumus ievērojami ātrāk. Tas varētu būt izšķirošs faktors gan kiberdraudu identificēšanā, gan šifrēšanas sistēmu stiprināšanā.

Papildus drošākai šifrēšanai nepieciešams uzlabot arī kiberdraudu atpazīšanu. Kiberdrošības sistēmas balstās uz milzīgu datu apjomu analīzi, lai identificētu aizdomīgas darbības, piemēram, ļaunprogrammatūru vai uzbrukuma mēģinājumus. Kvantu meklēšana varētu būtiski paātrināt šo procesu, ļaujot apturēt kiberuzbrukumus vēl pirms tie nodara kaitējumu.

Pienācis laiks rīkoties

Lai gan kvantu skaitļošanas draudu risks ir acīmredzams, daudzas organizācijas tam vēl nav pienācīgi sagatavojušās. Saskaņā ar Accenture pētījumu, pašlaik tikai 10% banku vadītāju pasaulē izrāda bažas par kvantu skaitļošanas radītajiem draudiem, kamēr 37% galveno uzmanību pievērš tiešākiem kiberdraudiem, piemēram, ļaunprogrammatūrām un izspiedējvīrusiem.

Lai sagatavotos kvantu skaitļošanas radītajiem draudiem, ir jāveic pāreja uz kvantu drošu šifrēšanu, izmantojot metodes, kas ir izturīgas pret kvantu uzbrukumiem. Tāpat ir būtiski veikt sistēmu auditus, lai identificētu neaizsargātās sistēmas un tās modernizētu. Visbeidzot, sadarbība dažādās nozarēs būs izšķiroša, lai kopīgi stiprinātu nozares noturību, apmainītos ar zināšanām un ieviestu vienotus aizsardzības mehānismus pret kvantu draudiem.

Nākotnes kiberdrošība balstās nevis uz reaģēšanu, bet gan uz spēju prognozēt un novērst draudus. Laiks rīkoties ir tagad – pirms šie draudi kļūst par realitāti, ar kuru būs grūti cīnīties.

Autors ir profesors, LU Kvantu datorzinātnes centra vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Ar kādu “iekšējo temperatūru” uzņēmumi noslēdz gadu?

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad organizācijas atskatās uz aizvadīto gadu un definē plānus nākamajam darba cēlienam. Tas nereti ir arī emocionālās bilances laiks, kad darbinieki izvērtē, vai viņi jūtas novērtēti, vai bijusi jēga no ieguldītā darba un darba devējs par viņiem ir rūpējies, ne tikai prasījis rezultātu? Ja atbilde ir “drīzāk nē”, tad janvāris var kļūt par aktīvu darba meklēšanas mēnesi, taču, ja darba devējs visu gadu ir pievērsis uzmanību darbinieku labbūtībai, iesaistei un motivācijai, decembris var kļūt par brīdi, kad ar gandarījumu atskatīties uz paveikto un definēt drosmīgus nākotnes mērķus – gan no darba devēja, gan darbinieka perspektīvas. Likumsakarīgi rodas jautājums, kā saprast, vai darbinieki jūtas novērtēti un gatavi jaunā gada mērķiem?

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.