• 1

Vai esam gatavi jaunajiem kiberdraudiem kvantu laikmetā?

  • Andris Ambainis
  • 15.04.2025.
Andris Ambainis. Foto - Evija Trifanova, LETA

Andris Ambainis. Foto - Evija Trifanova, LETA

Mūsu dzīve ir cieši saistīta ar digitālajām tehnoloģijām – sākot no internetbankas un veselības datu glabāšanas līdz pat valsts drošības sistēmām. Taču straujiem soļiem tuvojas kvantu skaitļošanas laikmets, kas sola gan revolūciju tehnoloģiju pasaulē, gan arī nopietnus kiberdrošības izaicinājumus.

Kvantu skaitļošana sniedz milzīgas priekšrocības, jo spēj zibenīgi atrisināt sarežģītus uzdevumus, kas līdz šim bija neiespējami. Taču tieši šī spēja rada arī jaunus draudus kiberdrošībai, jo jaudīgie kvantu datori var izjaukt tradicionālos datu aizsardzības mehānismus.

Kad šifrēšana vairs nebūs droša

Līdz šim digitālo datu aizsardzība balstījās uz matemātisku sarežģītību – kodu uzlaušanai klasiskajam datoram būtu nepieciešami simtiem vai pat tūkstošiem gadu. Taču kvantu datori ar savu milzīgo aprēķinu jaudu varētu šo procesu saīsināt līdz dažām stundām vai pat minūtēm. Tas nozīmē, ka pašreizējie šifrēšanas standarti – tie, kas aizsargā mūsu e-pastus, maksājumus un sensitīvus valdības datus – var kļūt novecojuši un neefektīvi.

Kiberdrošība kvantu laikmetā ir īpaši būtiska nozarēm, kas paļaujas uz trešo pušu sistēmām. Finanšu sektors ir sevišķi ievainojams, jo bankas un maksājumu apstrādes uzņēmumi bieži izmanto ārējus pakalpojumu sniedzējus, kuriem arī jābūt aizsargātiem pret kvantu uzbrukumiem. Ja kāda piegādātāja drošības mehānismi kļūst nepietiekami spēcīgi, tas var radīt drošības caurumus visā finanšu ekosistēmā.

Līdzīgas bažas attiecas arī uz veselības aprūpi, telekomunikācijām, enerģētiku un valsts pārvaldi. Slimnīcas un apdrošināšanas uzņēmumi glabā sensitīvus pacientu datus, un, ja kvantu datoriem izdotos uzlauzt ārējo piegādātāju sistēmas, tas varētu apdraudēt privātumu un pacientu drošību. Interneta pakalpojumu sniedzēji un kritiskās infrastruktūras operatori, kuri izmanto trešo pušu tehnoloģijas, saskaras ar līdzīgiem riskiem, kas varētu ietekmēt valsts mēroga drošību.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Viens no lielākajiem apdraudējumiem ir stratēģija, ko kibernoziedznieki izmanto jau tagad, – „zodz tagad, uzlauz vēlāk”. Noziedznieki jau šodien var iegūt šifrētus datus, kas patlaban nav nolasāmi, bet nākotnē, attīstoties kvantu tehnoloģijām, tie var tikt atšifrēti. Tas rada nopietnus riskus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, jo dati, kas šodien ir droši, var kļūt publiski pieejami pēc dažiem gadiem.

Latvijas pētnieku ieguldījums kvantu kiberdrošībā

Kvantu datoriem tuvojoties realitātei, aktuāli kļūst pilotprojekti, kur tiek pētīti kvantu datoru lietojumi konkrētus uzņēmumus interesējošās jomās. Pasaulē šādus projektus ir veikušas daudzi lieli uzņēmumi –  no pasaules lielākajām bankām līdz Volkswagen un Airbus. Latvijā par šāda veida sadarbību Latvijas Universitātes Kvantu datorzinātnes centrs un Accenture vienojās jau 2021. gadā. Pirmais pilotprojekts, kura laikā tika pētīts kvantu algoritmu pielietojums medicīnas datu analīzē, ir noslēdzies, un pētnieku komanda turpina sadarbību ar Accenture ekspertiem, lai padziļināti pētītu kvantu algoritmu pielietojumu arī citās jomās.

Pašreizējais projekts pēta kvantu skaitļošanas algoritmus, kas ļauj ātrāk un efektīvāk atrast informāciju lielos datu kopumos. Atšķirībā no klasiskajām meklēšanas metodēm, kas lielos un sarežģītos datu kokus apstrādā lēni un neefektīvi, kvantu meklēšana izmanto kvantu mehānikas īpašības, lai atrastu risinājumus ievērojami ātrāk. Tas varētu būt izšķirošs faktors gan kiberdraudu identificēšanā, gan šifrēšanas sistēmu stiprināšanā.

Papildus drošākai šifrēšanai nepieciešams uzlabot arī kiberdraudu atpazīšanu. Kiberdrošības sistēmas balstās uz milzīgu datu apjomu analīzi, lai identificētu aizdomīgas darbības, piemēram, ļaunprogrammatūru vai uzbrukuma mēģinājumus. Kvantu meklēšana varētu būtiski paātrināt šo procesu, ļaujot apturēt kiberuzbrukumus vēl pirms tie nodara kaitējumu.

Pienācis laiks rīkoties

Lai gan kvantu skaitļošanas draudu risks ir acīmredzams, daudzas organizācijas tam vēl nav pienācīgi sagatavojušās. Saskaņā ar Accenture pētījumu, pašlaik tikai 10% banku vadītāju pasaulē izrāda bažas par kvantu skaitļošanas radītajiem draudiem, kamēr 37% galveno uzmanību pievērš tiešākiem kiberdraudiem, piemēram, ļaunprogrammatūrām un izspiedējvīrusiem.

Lai sagatavotos kvantu skaitļošanas radītajiem draudiem, ir jāveic pāreja uz kvantu drošu šifrēšanu, izmantojot metodes, kas ir izturīgas pret kvantu uzbrukumiem. Tāpat ir būtiski veikt sistēmu auditus, lai identificētu neaizsargātās sistēmas un tās modernizētu. Visbeidzot, sadarbība dažādās nozarēs būs izšķiroša, lai kopīgi stiprinātu nozares noturību, apmainītos ar zināšanām un ieviestu vienotus aizsardzības mehānismus pret kvantu draudiem.

Nākotnes kiberdrošība balstās nevis uz reaģēšanu, bet gan uz spēju prognozēt un novērst draudus. Laiks rīkoties ir tagad – pirms šie draudi kļūst par realitāti, ar kuru būs grūti cīnīties.

Autors ir profesors, LU Kvantu datorzinātnes centra vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Viedoklis Agnese Arne-Štencele

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Viedoklis Edgars Surgofts

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.