Rinalds Gulbis.
Zem viltus garlaicīguma Vācijas politikā slēpjas nācijas stress par nākotni
Bundestāga vēlēšanas pēc Trampa uzvaras ASV, elpas aizturēšanas Nīderlandē un Makrona efekta Francijā šķiet vienas no garlaicīgākajām vēlēšanām Eiropā. Vismaz šogad. Iespaids, kādu vācieši atkal ir radījuši ap federālā parlamenta vēlēšanām, liek zināmā veidā atslābt - cerībā, ka ar Eiropas nākotni viss ir kārtībā, vismaz, kamēr pie varas ir Mutti (Mammas iesauku Angelai Merkelei 2008. gadā piedēvēja toreizējais ekonomikas ministrs Mihaels Gloss).
Šādi šķitumi un viltus reālijas vēlēšanām Vācijā gan negadās pirmo reizi, noteikti arī ne pēdējo. Vāciešiem raksturīgā maniere uz āru publiski neizrādīt emocijas un izlikties, ka viss ir vislabākajā kārtībā, lieliski redzama arī vēlēšanu procesā. Tomēr, tikai runājot ar pašiem vāciešiem, atklājas - zem visas šīs izlikšanās slēptais stress. Stress par Vācijas nākotni šī vārda plašākajā nozīmē - stress par bēgļiem, stress par pensijām un pensionēšanās vecumu, stress par nekustamo īpašumu cenām, stress par Eiropas nākotni, stress par Vācijas drošību.
