Nataļja Golde. Publicitātes attēls.
Pēdējos gados daudz runājam par uzņēmumu ilgtspēju. Parasti ar to saprotam investīcijas tehnoloģijās, procesu efektivitātē vai biznesa attīstībā. Taču ilgtermiņā neviena stratēģija nedarbojas bez cilvēkiem, un jo sarežģītāka kļūst ekonomiskā vide, jo lielāku nozīmi iegūst jautājums par darbinieku finansiālo drošību un stabilitāti.
Swedbank maijā veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka 92 % Latvijas iedzīvotāju izjūt finansiālu stresu, bet vairāk nekā puse atzīst, ka tas ietekmē emocionālo labsajūtu. Aptuveni katrs trešais norāda, ka finansiālās raizes atstāj iespaidu arī uz darba sniegumu. Vienlaikus 61 % aptaujāto uzskata, ka darba devējs var palīdzēt mazināt finanšu raizes ne tikai ar darba algu.
Šie dati ir būtisks signāls uzņēmumiem, jo finanšu drošība vairs nav tikai katra paša privāta lieta. Tā ietekmē arī uzņēmuma spēju noturēt motivētus, produktīvus un lojālus darbiniekus.
Ilgtermiņa domāšana nebeidzas pie bilances
Uzņēmumiem parasti iesakām veidot finanšu rezerves, sekot līdzi naudas plūsmai, izvirzīt skaidrus mērķus un domāt vairākus soļus uz priekšu. Citiem vārdiem – neveidot biznesu tikai šodienai. Taču tas pats princips attiecas arī uz cilvēkiem.
Darbinieku mainība uzņēmumiem izmaksā dārgi. Tā nozīmē ne tikai atlases un apmācību izmaksas, bet arī laiku, līdz jaunais kolēģis sasniedz pilnvērtīgu produktivitāti. Tāpēc ieguldījumi lojalitātē ilgtermiņā bieži vien izmaksā mazāk nekā nepārtraukta jaunu cilvēku meklēšana.
Vienlaikus prakse rāda, ka uzņēmumi, kuri mērķtiecīgi iegulda darbinieku noturēšanā, ilgtermiņā iegūst stabilāku komandu un efektīvāk izmanto savus resursus.
Ar algu vien vairs nepietiek
Arvien biežāk uzņēmumi meklē veidus, kā veidot konkurētspējīgu labumu grozu. Darbiniekiem nozīmīgi ir ne tikai īstermiņa ieguvumi, bet arī risinājumi, kas palīdz veidot finansiālo drošību ilgtermiņā.
Swedbank aptaujas dati rāda, ka darba devēja iemaksas pensiju 3. līmenī par svarīgu vai ļoti svarīgu labumu uzskata 66 % respondentu. Tajā pašā laikā tikai 5 % strādājošo norāda, ka viņu darba devējs šādu ieguvumu šobrīd nodrošina. Šī atšķirība parāda, ka uzņēmumiem Latvijā joprojām ir ievērojams potenciāls stiprināt darbinieku lojalitāti ar salīdzinoši vienkāršiem un ilgtermiņā efektīviem risinājumiem.
Daudzviet Eiropā darba devēja iemaksas pensiju uzkrājumos jau kļuvušas par ierastu labumu paketes sastāvdaļu. Latvijā šī prakse vēl tikai pakāpeniski nostiprinās, tomēr Swedbank dati rāda, ka interese par šādiem risinājumiem pieaug. Darba devēju veikto iemaksu apjoms pensiju 3. līmenī 2024. gadā pieauga par 19 %, 2025. gadā – par 26 %, savukārt 2026. gada pirmajos mēnešos izaugsme jau sasniegusi 45 %. Īpaši straujš pieaugums vērojams mazo uzņēmumu segmentā, kur iemaksu apjoms gada laikā palielinājies par vairāk nekā 50 %.
Interesanti, ka kopš 2023. gada vairāk nekā 3000 uzņēmumu saņēmuši konsultācijas par darba devēja iemaksām pensiju 3. līmenī, kas liecina, ka šo instrumentu arvien biežāk ir ieinteresēti izmantot ne tikai lielie darba devēji ar plašām labumu programmām, bet arī mazāki uzņēmumi, kuri meklē praktiskus veidus, kā ilgtermiņā noturēt cilvēkus un stiprināt savu konkurētspēju darba tirgū.
Lojalitātē ir jāiegulda
Uzņēmumiem bieži iesakām izvairīties no emocionāliem pirkumiem un koncentrēties uz ieguldījumiem, kas rada vērtību ilgtermiņā. Mēs runājam par finanšu rezervēm, pārdomātu naudas plūsmas plānošanu un investīcijām, kas palīdz uzņēmumam attīstīties. Manuprāt, ieguldījumi cilvēkos pieder pie šīs pašas kategorijas.
Darba devēja iemaksas pensiju 3. līmenī, protams, neatrisina visus ar darbinieku labbūtību saistītos jautājumus. Taču tās ir viens no praktiskiem instrumentiem, kas palīdz cilvēkiem justies drošāk par nākotni, vienlaikus stiprinot viņu saikni ar darba devēju.
Galu galā ilgtspējīgs uzņēmums nav tikai par labiem finanšu rādītājiem. Tas ir arī par spēju veidot vidi, kurā cilvēki vēlas palikt, attīstīties un saistīt savu nākotni ar konkrēto organizāciju. Tāpēc rūpes par darbinieku ilgtspēju patiesībā ir rūpes par paša uzņēmuma ilgtspēju.
Autore ir Swedbank Uzņēmumu finansēšanas atbalsta daļas vadītāja.
