Pareizticīgo baznīcas atribūtika. Foto: Evija Trifanova, LETA
Šīs pārdomas tapa pirms Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes februārī, kurā izskatīja Saeimas Saskaņas frakcijas deputātu iesniegtos grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas atkal rosināja svētku dienu sarakstam pievienot pareizticīgo saulgriežu svinības 7. janvārī.
Šo jautājumu virza Saskaņas deputāti jau daudzus gadus, un šo gadu garumā Saeimas komisijās deputātiem ir bijis gana daudz atbildības šo priekšlikumu noraidīt.
Šeit mani argumenti pareizticīgo svētku iekļaušana jautājumā:
1. Kā pirmais un svarīgākais ar šo svētku iekļaušanu Latvijas svētku kalendārā - mēs mainām kultūrvēsturisko un ģeopolitisko robežu. Vēsturiski, kopš viduslaikiem, Rietumeiropas kultūrvēsturiskā un politiskā robeža ir bijusi un joprojām ir Latvijas upe Zilupe. Tā šodien ir Eiropas Savienības ārējā robeža. Atšķirīgās reliģijas bija viens no faktoriem, kas šo robežu ir iezīmējuši, un to veidoja no 13. gs. piederība Romas katoļu un vēlāk protestantu baznīcām.
