Kārlis Dorbe. Publicitātes foto.
Pēdējos gados pasaulē arvien skaidrāk iezīmējas jauna tendence digitālo pakalpojumu patēriņā – lietotāji vēlas lielāku elastību un iespēju pašiem kontrolēt savus abonementus. Tas veido jaunu klienta profilu – tā saukto “streaming hopper” jeb straumēšanas nomadu. Šis satura lietotājs brīvi pārvietojas starp dažādām straumēšanas platformām, izvēloties tās atbilstoši aktuālajam saturam un savām interesēm.
Taču, kamēr pasaulē šāds satura patēriņa modelis kļūst arvien izplatītāks, Latvijā lietotāji nereti joprojām saskaras ar terminētiem līgumiem, kas var ierobežot iespēju elastīgi mainīt pakalpojumus un dažkārt nozīmē arī maksāt par saturu vai pakalpojumu, kas konkrētajā brīdī netiek izmantots.
Straumēšanas ēras sākums un tās pionieris “Netflix” savulaik radīja revolūciju satura patēriņā – filmas, seriāli un pārraides ir vienuviet un pieejami pēc pieprasījuma par salīdzinoši nelielu mēneša maksu. Tas bija vienkāršs un ērts modelis, kas ātri ieguva popularitāti visā pasaulē. Taču, laikam ejot, straumēšanas tirgus kļuva arvien piesātinātāks un fragmentētāks – katra platforma veido savu satura bibliotēku un ekskluzīvos piedāvājumus. Rezultātā skatītājam nereti nākas orientēties starp vairākām platformām kā starp atsevišķām “karalistēm”, kur katrai ir savs saturs, nosacījumi un abonēšanas modelis. Taču abonēt visus pakalpojumus vienlaikus lielākajai daļai lietotāju nav ne praktiski, ne ekonomiski pamatoti. Tieši šādā vidē parādās straumēšanas nomads – lietotājs, kurš vienā brīdī izvēlas vienu platformu, bet vēlāk pāriet uz citu, kad tur parādās jauns un interesants saturs.
Tā vietā, lai uzturētu vairākus abonementus vienlaikus, satura lietotāji izvēlas tos aktivizēt tikai tad, kad konkrētais saturs patiešām interesē. Šāda pieeja ļauj ietaupīt ne vien naudu, bet arī laiku, jo tā var sev atvieglot atbildēšanu uz jautājumu: “Ko lai skatās?”. Straumēšanas nomads visaugstāk vērtē savu brīvību un laiku, tāpēc sagaida, ka arī pakalpojumu sniedzējs to cienīs un nemēģinās ieslēgt ilgtermiņa līguma važās.
To apstiprina arī konsultāciju uzņēmuma “Parks Associates” apkopotie dati: straumēšanas servisa izvēlē nozīme ir ne vien cenai, bet arī abonementa elastībai – proti, to var apturēt un atsākt pēc nepieciešamības. Savukārt tehnoloģiju uzņēmuma “Bango” izpēte vēsta, ka aizvien vairāk patērētāju ASV (62%) sniedz priekšroku savu straumēšanas servisu abonēt caur trešo pusi, jo tā var dabūt izdevīgāku darījumu. Papildu priekšrocības – iespēja pašam izvēlēties un sapakot sev interesējošos pakalpojumus (80%), kā arī par visu maksāt ar vienu rēķinu (35%).
Līdzīgas tendences pamazām redzamas arī Latvijā. Dati no LMT un “Norstat” 2025. gadā veiktās aptaujas rāda, ka 47% iedzīvotāju abonē vienu maksas televīzijas vai tiešsaistes video pakalpojumu, 18% – divus, bet trīs vai vairāk – tikai aptuveni 4%. Tas norāda, ka lielākā daļa skatītāju izvēlas samērā selektīvu pieeju un arvien biežāk izvēlas brīvību, ko sniedz beztermiņa līgums. Vienlaikus jāpiebilst, ka Latvijā beztermiņa modelis bieži vien joprojām tiek piedāvāts kā papildu priekšrocība, nevis kā pašsaprotams pakalpojuma standarts. Nereti tas nozīmē arī augstāku cenu, lai gan patērētāju gaidas arvien vairāk virzās tieši pretējā virzienā – uz vienkāršību un brīvību.
Latvijas iedzīvotāji savās vēlmēs pēc izklaides satura ir prasīgi – viņi vēlas gan augstas kvalitātes pašmāju saturu, gan jaunākos seriālus, filmas un šovus no “Netflix”, “HBO Max” un citiem servisiem. Līdz ar to pieaug arī gaidas attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti kopumā – ērtu lietošanu, saprotamus nosacījumus, apkalpošanu vietējā valodā un brīvību skatīties, ko vien vēlies, par to nepārmaksājot.
Straumēšanas nomads nav tikai īslaicīga parādība. Tas ir signāls par plašāku patēriņa paradumu maiņu digitālajā ekonomikā kopumā. Elastība, vienkāršība un iespēja pašam kontrolēt savus abonementus kļūst par arvien svarīgākiem faktoriem pakalpojumu izvēlē. Un, visticamāk, tieši šīs īpašības nākotnē arvien biežāk noteiks, kurus pakalpojumus lietotāji izvēlēsies.
Autors ir LMT satura biznesa virziena vadītājs.
