Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Redzot pedagogu ikdienas varoņdarbus Covid-19 krīzes laikā attālinātajā mācību procesā gan šajā mācību semestrī, gan pirms tam, tā vien šķiet, ka visos pedagogos mīt daļa Lāčplēša. Lai vai kāds izaicinājums stātos pretim, pedagogs vienmēr atradīs sevī spēku, lai mācītos, pielāgotos, augtu, mainītos, ikdienā sadarbotos ar kolēģiem, komunicētu ar vecākiem un, pats galvenais, meklētu veidus, kā atbalstīt ikvienu no saviem skolēniem. Novērtējot paveikto, brīžiem rodas aizdomas, ka pedagogu ikdienā tomēr ir vairāk nekā 24 stundas. Ne velti sakām – pedagoģija ir misija nevis darbs.
Taču bez lielā pienākumu apjoma un rūpēm par audzēkņiem ir viena būtiska lieta, kas būtu jādara visiem, taču to nedara gandrīz neviens. Tas ir viens no svarīgākajiem pienākumiem, kam pedagogi neatlicina laiku pat dienās, kad šķietami paveic vairāk nekā atļauj stundu skaits diennaktī. Tas ir pienākums parūpēties par sevi un savām vajadzībām.
