Mārtiņš Šteins. Publicitātes foto
Pēdējās dienās aktualizējusies diskusija par to, vai skolu direktoriem vajadzētu atļaut vadīt arī stundas. Nozares ministrija norādījusi, ka jaunais regulējums veidots ar mērķi rūpēties par direktoru slodzi un darba pienākumu izpildīšanu. Taču tikpat aktuāla problēma ir arī direktoru trūkums – ir arvien grūtāk atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi uzņemties skolu direktoru pienākumus.
Konkursos uz direktoru amatiem nereti piesakās viens vai divi kandidāti, dažviet – neviens un konkurss beidzas bez rezultāta. Reģionos situācija kļūst īpaši saspringta - daudzu skolu nākotne ir neskaidra, direktoru atbildība ir augsta un tā nepārtraukti pieaug, bet atalgojums ne vienmēr ir motivējošs. Ja savlaicīgi nereaģēsim uz šo satraucošo tendenci, riskējam zaudēt ne tikai skolu vadītājus, bet arī sabiedrības uzticēšanos visai izglītības sistēmai.
Izglītības iestādes direktora amats ir atbildīgs darbs. Skolas vadītājs izsenis bijis autoritāte savā kopienā, cilvēks, kurš pazīst visus skolēnus un kura vārds izskanēja ar cieņu. Līdzīgi kā ar pedagogiem, arī direktora profesijai nepieciešama prestiža celšana. Mūsdienās šim amatam ir aizvien vairāk funkciju, turklāt, to pavada birokrātijas smagums, publiskā spiediena vilnis, bieži politiski nestabila darba vide un atbildība iestādē virzīt valsts iestāžu rosinātās izglītības pārmaiņas, kas nereti raisa plašu rezonansi par projektu kvalitāti. Skolas direktors mūsdienās nav tikai iestādes vadītājs – direktors ir galvenais saskares punkts starp skolēnu labizjūtu, vecāku gaidām, pedagogu ikdienu un valsts reformām. Vadīt skolu nozīmē uzņemties atbildību ne tikai par mācību kvalitāti, bet arī par personālu, finanšu plūsmu, krīzes situācijām, nepārtraukto pārmaiņu virzību, reputāciju un emocionālo klimatu.
Atbalsts izglītības iestāžu vadītājiem
Mums ir talantīgi pedagogi, kuriem ir potenciāls kļūt par lieliskiem direktoriem. Taču daudzi no viņiem šo ceļu neizvēlas, jo redz kolēģu izdegšanu, sarežģītu birokrātiju un emocionālu profesionālo vientulību. Ja cilvēks jau pirmajā pieredzē saskaras ar to, ka izglītības vadība nozīmē “izturēt sistēmu”, nevis “attīstīt vidi”, viņš šo ceļu vienkārši neizvēlēsies. Tāpēc ļoti svarīgs ir atbalsts izglītības iestāžu vadītājiem, vadības komandām. Tieši ar šādu domu arī Neatkarīgā izglītības biedrība, kas darbojas jau desmit gadus, pirms vairākiem gadiem nodibināja Direktoru klubu. Tā mērķis ir sekmēt pieredzes apmaiņu, kā arī nodrošināt iedvesmas un profesionālās pilnveides iespējas dažādos līmeņos skolu līderiem visā Latvijā.
Dalīties ar pieredzi, saņemt padomu un justies sadzirdēti
Direktora darbs Latvijā vēl joprojām pārāk bieži tiek uztverts kā pārvaldnieka pienākums, nevis būšana par skolas komandas līderi. Mums jāatgriežas pie jautājuma – kādu līderi mēs vēlamies redzēt skolā? Ja tas ir cilvēks, kurš virza skolas attīstību, iedvesmo skolotājus un spēj pārstāvēt sabiedrības intereses, tad mums ir jānodrošina attiecīgs atbalsts – gan satura, gan resursu ziņā. Tas nozīmē mērķtiecīgu skolu līderu sagatavošanas sistēmu un atbalstu arī visā karjeras laikā. Vadīt skolu vienatnē mūsdienās nozīmē izdegt. Skolu vadītājiem nepieciešama profesionāla vide, kur viņi var dalīties ar pieredzi, saņemt padomu un justies sadzirdēti. Šādus tīklus var un vajag veidot ne tikai pašvaldību līmenī, bet arī starpnozaru sadarbībā. Arī jau minētā biedrības iniciatīvas pierāda, cik svarīgi ir atbalstīt direktorus ne tikai formāli, bet arī cilvēcīgi un profesionāli.
Pienākumi un atbildība aug, bet atalgojums ne vienmēr tiek līdzi
Protams, jāanalizē arī skolu direktoru atalgojumu jautājums, jo šobrīd dažviet direktora vietnieks pelna vairāk, nekā direktors citā pašvaldībā. Sistēmai jābūt caurspīdīgai, saprotamai un motivējošai - atalgojumam jāatspoguļo ne tikai amata nosaukums, bet arī reālā atbildība un daudzie, dažādie pienākumi un pieciešamās kompetences. Taisnīgums un prognozējamība nav tikai finansiāls aspekts - tas ir uzticēšanās jautājums.
Skola nav tikai mācību iestāde - tas ir kopienas centrs, tāpēc to vadītājiem jābūt profesionāliem, kompetentiem, atbalstītiem un sadzirdētiem. Mēs nevaram atļauties direktoru trūkumu uztvert kā vienkāršu statistiku. Tas ir brīdinājuma signāls visai izglītības sistēmai. Ja neatbalstīsim skolu vadītājus šodien, rīt būs jāpārdzīvo sekas – izsīkusi līderība, vājināta kopiena un haotiska skolu pārvaldība.
Autors ir Neatkarīgās izglītības biedrības valdes loceklis.