Foto: Reuters/LETA
Cilvēka daba ir būt sabiedriskam. Mums patīk, ka mēs patīkam un ka varam justies daļa no kopuma. Ja ir grūtāk justies kā daļai no visas plašās cilvēces, tad vismaz kā daļai no „savējiem“. Taču no svara – kā „savējie“ tiek definēti un izveidoti?
Var būt ģeogrāfiski noteiktas pakāpes: pats – ģimene – apkaime – pilsēta – valsts – visa cilvēce. Lojalitāte var būt ļoti nikna jebkurā no šīm pakāpēm. Šādas tēmas ir daudz apspēlētas literatūrā, sākot ar ģimenes naidu, piemēram, Šekspīra lugā „Romeo un Džuljeta“, kur visam pamats ir Monteki un Kapuleti dzimtu naids. „Vestsaidas stāsts“ (West Side Story) pārceļ Romeo un Džuljetu modernajos laikos un paplašina ģimenes naidu uz bandu jeb apkaimju naidu. Futbola sacensības starp dažādām pilsētām vai dažādām valstīm var izraisīt visspēcīgākās emocijas. Kari starp valstīm ir tēma nesaskaitāmām grāmatām un filmām.
