Sasteigta augstskolu apvienošana var draudēt ar lieliem tēriņiem un tiesu darbiem

  • Līga Peiseniece
  • 28.10.2022.
Banku augstskolas ēka. Foto - Ieva Makare, LETA

Banku augstskolas ēka. Foto - Ieva Makare, LETA

Steigā virzot  augstskolas apvienošanu, var tikt nodarīts kaitējums ne vien studentiem un finanšu nozarei kopumā, bet arī valstij,  uzņemoties saistības, kuru patiesos apmērus šobrīd neapzinās.

Banku augstskola vēlas īstenot integrācijas procesu zinātnes universitātē atbilstoši labas pārvaldības principiem un nodrošināt apstākļus, kuros Augstākās izglītības padome un Ministru kabinets, pieņem izsvērtu lēmumu, samazinot tiesvedības riskus un finanšu saistību apjomu, un viss process notiktu Latvijas tautsaimniecībai un  izglītībai labvēlīgā veidā – pārdomāti un sistēmiski.

Izglītības un zinātnes ministrija augstskolu apvienošanu steidzina, bet Banku augstskola norāda uz riskiem un izstrādājusi un iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai ceļa karti integrācijas procesa vadībai.

Banku augstskola ir uzsākusi izpēti ar piesaistītiem ekspertiem, lai nodrošinot integrāciju zinātnes universitātes ekosistēmā, vienlaikus saglabājot Banku augstskolas finanšu izglītības kvalitāti, kas jau tagad nodrošina augstu studentu konkurētspēju darba tirgū.

Piesaistīto ekspertu galvenais uzdevums – identificēt esošās izglītības konkurētspējas galvenos aspektus, atšķirības izglītības procesa organizēšanas pieejā, labāko administratīvo, akadēmisko un juridisko formu piemērošanu priekšrocību saglabāšanai, ievērojot virsmērķi – integrācija zinātnes universitātes ekosistēmā vienlaikus ņemot vērā to, ka 95% Banku augstskolas studenti maksā par studiju maksu un pašlaik, sagatavojot pieprasītus speciālistus, Banku augstskola pilda nozīmīgu lomu finanšu nozarē.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Ar nolūku apzināt vajadzības, ir uzsākts dialogs ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un starptautisko uzņēmumu pārstāvjiem – audita un konsultāciju uzņēmumiem EY, KPMG, BDO Latvia, kas ir lielākie Banku augstskolas studentu darba devēji.

Sadarbība ar finanšu nozari pierāda, ka nozarei ir pieaugoša nepieciešamība pēc speciālistiem – pieprasījums pēc prakses vietām pēdējo gadu laikā ir divkāršojies. Jāatzīmē arī tas, ka 92% no augstskolas  absolventiem ir nodarbināti un saņem otro lielāko atalgojumu starp Latvijas augstskolu absolventiem.

Finanšu izglītība nevar būt pabērna lomā un diskusiju laikā ir jāatrod labākais ceļš, kā īstenot augstskolas integrāciju tā, lai necieš studenti, finanšu izglītības kvalitāte un finanšu nozare kopumā.

Banku augstskola ir citā situācijā nekā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija vai Liepājas Universitāte, ko arī skar apvienošana, jo Banku augstskolas budžeta lauvas tiesu veido ieņēmumi no studentu mācību maksas, nevis valsts dotācijas, tādēļ īpaši svarīgi turpināt nodrošināt konkurētspējīgu izglītību un piedāvāt visas esošas priekšrocības, kas ir BA studentiem un absolventiem.

Augstskolu apvienošanas process ir liela atbildība gan par studentiem, gan finanšu nozari, tāpēc sasteigti un nepārdomāti lēmumi ar neparedzamam sekām nav neviena interesēs.

Par Banku augstskolu

Banku augstskola ir valsts dibināta, starptautiski atzīta augstākās izglītības iestāde, kas jau 30  gadus ir viena no atpazīstamākajām Latvijas biznesa skolām. Patlaban tā īsteno kopskaitā 13 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos latviešu un angļu valodā.

Banku augstskola Latvijas tautsaimniecībai ir devusi vairāk nekā 12 000 absolventu, no kuriem daudzi ir Latvijā un Eiropā plaši atpazīstamu uzņēmumu vadītāji un nozaru eksperti.

 

Autore ir Banku augstskolas rektore

Līdzīgi raksti

Viedoklis Reinis Pozņaks

Ukrainas skola Latvijas aizsardzībā

Par to, ka Ukrainai jāpalīdz, šodien Latvijā neviens vairs īpaši nestrīdas. Ziedojumi, droni, ģeneratori, politisks atbalsts - tas viss notiek automātiski.

Viedoklis Egīls Gasiņš

Ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās, pārmērīgi atliekot grūtniecību

Latvijas Bankas maijā rīkotajā ekspertu sarunā «Kāpēc Latvijā krīt dzimstības rādītāji un kā to mainīt?» izskanējušie fakti un argumenti noveda pie pesimistiska, taču loģiska secinājuma: jaundzimušo skaits tuvākajā nākotnē turpinās samazināties. Jautājums ir tikai par samazinājuma apmēru.

Viedoklis Mariks Petrušins

Robežsarga profesija ir viena no jauniešu nākotnes iespējām

Robežsarga amats Latvijā ir dzīva, dinamiska un tehnoloģiski attīstīta profesija, kas jauniešiem piedāvā gan nozīmīgu misiju, gan stabilu, mūsdienīgu karjeras ceļu. Šī profesija saglabā aktualitāti un kļūst arvien perspektīvāka – gan lokāli, gan starptautiski.

Viedoklis Renārs Jansons

Kā izveidot strādājošu elektroniskās balsošanas sistēmu?

Mēs - pašvaldību vēlēšanu vērotāji - varam tikai nojaust, kas tonakt notika. To mēģina atšķetināt žurnālisti, vēlēšanu iecirkņu darbinieki, un brīžiem šķiet, ka arī paši vēlēšanu organizētāji.

Jaunākajā žurnālā