Romāns Gagunovs. Publicitātes foto.
Līdz ar politisko partiju un partiju apvienību kandidātu sarakstu iesniegšanu un numuru izlozēšanu 15. Saeimas vēlēšanām, mēs ieejam priekšvēlēšanu kampaņas aktīvajā fāzē. Nākamajos mēnešos sabiedrību pārņems solījumu, debašu un politisko reklāmu vilnis. Vēlētāji Latvijā bieži vien neiesaistās politiskajās partijās, nebalso vēlēšanās vai savu izvēli izdara, balstoties uz personību, nevis partijas idejām. Tā šķiet ikdienas politiskā realitāte, taču – vai esam aizdomājušies, ka šādas tendences var nopietni apdraudēt mūsu valsts drošību?
Valsts drošība sākas politiskajā kultūrā
Katru reizi, kad tuvojas vēlēšanas, mēs dzirdam ierastos saukļus par pilsoņa pienākumu un nepieciešamību balsot. Taču pašreizējos apstākļos šie vārdi ir ieguvuši pavisam citu, daudz smagāku nozīmi. Aiziet uz vēlēšanām un izdarīt racionālu, informētu izvēli vairs nenozīmē tikai demokrātisku privilēģiju, – tas ir valsts drošības jautājums. Mūsdienās drošība tiek aplūkota tās visplašākajā nozīmē, jo pastāvošie draudi ir arī neredzami, tie izpaužas kā informatīvie uzbrukumi, dezinformācija un centieni sēt neuzticēšanos valstij. Pēdējos gados mēs arvien biežāk sastopamies ar izaicinājumiem, kas pārbauda mūsu demokrātijas noturību. Pretinieku mērķis ir šķelt sabiedrību un sekmēt neuzticēšanos valstij. Ja vēlētājus izdodas pārliecināt, ka “viss ir slikti”, “vēlēšanām nav jēgas” vai “valsts mūs apzog”, valsts tiek novājināta no iekšienes.
Balss, kas palika mājās
Vēlētāju aktivitāte Latvijā jau ilgstoši kļūst arvien mazāka. Ar katrām nākamajām Saeimas vēlēšanām pieaug to balsstiesīgo pilsoņu skaits, kuri izvēlas nepiedalīties vēlēšanās. Šī līdzdalības samazināšanās ir vērojama ne tikai Saeimas, bet arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Zema vēlētāju aktivitāte ir skaidrs signāls par sabiedrības pieaugošo atsvešināšanos no politiskajiem procesiem, kas ilgtermiņā var mazināt valsts politisko leģitimitāti un veicināt arī nestabilitāti. Ja paskatāmies politiskajā vēsturē, augstākais pilsoņu līdzdalības līmenis ir bijis 1. Saeimas vēlēšanās 1922. gadā un 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā – toreiz savu balsi atdot devās vairāk nekā 80% balsstiesīgo iedzīvotāju. 2022. gadā, ievēlot 14. Saeimu, vēlēšanās savu izvēli izdarīja nedaudz vairāk par 59% iedzīvotāju. Vai tuvākajos gados piedzīvosim situāciju, ka parlamenta vēlēšanās piedalās vien puse iedzīvotāju?
Uzticēšanās deficīts politiskajām partijām
Nesen publicētie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzticēšanās pētījuma (“OECD Survey on Drivers of Trust in Public Institutions 2026 Results: Latvia”) rezultāti atkārtoti apliecina, ka sabiedrība Latvijā vismazāk uzticas tieši politiskajām partijām. Politiskās partijas demokrātiskā sabiedrībā pilda būtisku lomu, tās apvieno un pārstāv iedzīvotāju intereses, piedalās valsts pārvaldībā, politikas veidošanā un īstenošanā. Partijas kalpo arī kā stabilizējošs faktors, kas palīdz stiprināt demokrātiskās vērtības un veicina sociālās kohēzijas attīstību. Taču Latvijas politisko vidi jau ilgstoši raksturo augsta sadrumstalotība un biežas partiju izmaiņas. Kopumā Latvijas politiskajā vidē pēc 2026. gada datiem pastāv vairāk nekā 50 politiskās partijas un partiju apvienības (reģionālā un nacionālā līmenī). 15. Saeimas vēlēšanās piedalīsies 14 partijas un partiju apvienības. Mazās partijas nereti cīnās ne tik daudz par programmu īstenošanu, cik par izdzīvošanu un vēlētāju uzmanību vēlēšanās, lai tikai pārvarētu 5% barjeru. Šī fragmentācija, ko papildina zema sabiedrības uzticēšanās politikai, rada risku. Jo vairāk sistēma šķiet nestabila un nepastāvīga, jo vieglāk to ietekmēt ar populistiskiem saukļiem vai ārējiem draudiem.
Kad skaļi saukļi uzvar idejas jeb populisma pieaugums
To, ka situācija ir tālu no ideālas, uzskatāmi apliecina jaunākie partiju reitingi. Ievērojamu vēlētāju daļu joprojām saista populistiski solījumi vai atklāti destruktīva retorika. Vēl satraucošāks ir lielais neizlēmušo vai balsot neplānojošo pilsoņu skaits. Kad gandrīz trešdaļa sabiedrības neredz jēgu izdarīt izvēli, rodas bīstams politiskais vakuums. Vēlēšanu rezultāti var tikt ietekmēti nevis ar ideju konkurenci, bet ar skaļiem saukļiem, kuriem neseko reāli darbi. Situācijā, kad sabiedrībā pieaug neuzticēšanās politiskajām institūcijām un vilšanās tradicionālajā politikā, īpaši labvēlīga vide veidojas populistiskai retorikai. Populisms bieži balstās vienkāršotos skaidrojumos sarežģītām problēmām, pretstatot “parastos cilvēkus” politiskajai elitei un radot priekšstatu, ka valsts vara darbojas atrauti no sabiedrības interesēm.
Personību lomai ir lielāka nozīme nekā ideoloģijai, kuru īsteno partija
Latvijas gadījumā ir novērojama tendence, ka personību lomai partiju darbībā ir lielāka nozīme nekā to īstenotajai ideoloģijai. Tas nozīmē, ka vēlētāji bieži vien balstās uz līdera un citu politiskā spēka pārstāvju harizmu un personīgo tēlu, nevis uz partijas politiskajām programmām vai ideoloģiskajiem uzstādījumiem. Proti, vēlēšanās iedzīvotāji savu izvēli nereti izdara par labu konkrētai personībai, nevis ideoloģijai jeb partijas īstenotajiem mērķiem un vērtībām. Tas rada situāciju, ka atsevišķi politiķi “staigā no vienas partijas uz otru”, vairākkārt mainot savu partejisko piederību. Šī tendence rada situācijas, kurās partiju veiksme ir pārāk cieši saistīta ar atsevišķu līderu popularitāti, kas ilgtermiņā var vājināt partijas pozīcijas un spēju īstenot politiskos uzstādījumus.
Mūsu sabiedrības politiskā brieduma eksāmens
Gaidāmās 15. Saeimas vēlēšanas, kas norisināsies pēc trīs mēnešiem, būs mūsu sabiedrības politiskā brieduma eksāmens. Palikšana mājās nav protests, tā ir brīvprātīga atteikšanās no sava balss, atstājot lēmumu pieņemšanu destruktīvu saukļu autoru ziņā. Neticēsim politiķiem, kuri priekšvēlēšanu laikā sola “nocelt zvaigznes no debesīm”! Padarīsim savu līdzdalību par skaidru signālu tam, ka Latvijas valsts drošība un tās nākotne ir mūsu pašu, nevis nejaušu politisko viendienīšu rokās!
Autors ir RSU Sociālo zinātņu fakultātes docētājs, pētnieks un politikas zinātnes doktorants.
