Mariks Petrušins. Publicitātes foto
Robežsarga amats Latvijā ir dzīva, dinamiska un tehnoloģiski attīstīta profesija, kas jauniešiem piedāvā gan nozīmīgu misiju, gan stabilu, mūsdienīgu karjeras ceļu. Šī profesija saglabā aktualitāti un kļūst arvien perspektīvāka – gan lokāli, gan starptautiski.
Būt robežsargam nozīmē ne tikai veikt dienesta pienākumus, bet arī būt valsts aizstāvim – amatpersonai, kurai uzticēta viena no nozīmīgākajām nacionālās drošības funkcijām. Šis pienākums sniedz cieņu sabiedrībā un dziļi personīgu gandarījumu. Robežsargi ik dienu veic valsts robežas apsardzību un kontroli, novērš nelegālu robežšķērsošanu un citas nelikumīgas darbības, rūpējas par sabiedrisko kārtību pierobežā un sniedz ieguldījumu kopējā valsts drošībā.
Šī profesija attīstās līdzi laikam, un tās nozīme tikai pieaug. Latvija kā valsts atrodas būtiskā ģeopolitiskā krustpunktā, līdz ar to pieaug nepieciešamība pēc kvalificētiem speciālistiem un iespējas profesionālai izaugsmei. Vienlaikus ar pieaugošo mobilitāti un globalizāciju saglabājas arī dažādi riski un izaicinājumi, kuru risināšanā robežsargu klātbūtne ir neaizstājama – it īpaši uz Eiropas Savienības ārējām robežām, kur drošība ir ne tikai nacionāla, bet arī starptautiska mēroga jautājums.
Stabilitāte un sociālās garantijas
Ne mazāk svarīgs aspekts ir stabilitāte. Robežsardzē ir garantētas darba vietas visā Latvijas teritorijā, un tās piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu, kas pēdējos gados aug līdzi ekonomikas attīstībai un vidējai algai valstī. Sociālās garantijas, sākot no veselības aprūpes līdz dažādiem amatpersonu pabalstiem, sniedz drošības sajūtu. Turklāt robežsarga darbs vairs nav tikai vīriešu profesija – gandrīz puse no darbiniekiem ir sievietes, kas apliecina, ka šajā jomā dzimumu vienlīdzība nav tikai lozungs, bet arī realitāte.
Iestājoties Valsts robežsardzes koledžā, jaunietim tiek nodrošināts profesionālais sākums, skaidrs ceļš uz izaugsmi un iespējas sevi nemitīgi pilnveidot. Robežsardzes eksperti tiek aicināti darboties Latvijā un Eiropā un arī starptautiskās misijās ārpus ES robežām, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas un augsta profesionālā kultūra.
Vai tehnoloģijas var aizstāt robežsargu?
Mūsdienās ļoti aktuāls ir jautājums – vai tehnoloģiju attīstība spēs aizstāt cilvēkresursus? Robežsardzē atbilde ir skaidra: nē. Lai arī tiek ieviesti tehniskie risinājumi – bezpilota lidaparāti, novērošanas sistēmas, sensori, mākslīgais intelekts –, cilvēks joprojām ir galvenais lēmumu pieņēmējs. Neviens algoritms nespēj aizvietot situācijas izpratni, intuīciju, spēju strādāt komandā ar dienesta suni un pieņemt atbildīgus lēmumus reālās, mainīgās un bieži vien sarežģītās situācijās. Robežsargs ir profesionālis ar plašu zināšanu loku, spējām analizēt un rīkoties atbildīgi.
Visi šie faktori – garantēta darbavieta, stabilas sociālās garantijas, plašas izaugsmes iespējas un tehnoloģijām bagāta vide – apliecina, ka robežsarga profesija bija, ir un arī nākotnē būs veiksmīga izvēle jauniešiem, kuri meklē jēgpilnu darbu ar attīstības potenciālu.
Autors ir Valsts robežsardzes koledžas direktors
Pieteikšanās profesionālās tālākizglītības programmai “Robežapsardze” ilgst līdz 8.augustam. Uzņemšanai nepieciešama Latvijas pilsonība, vismaz vidējā izglītība, kā arī atbilstība veselības un fiziskās sagatavotības kritērijiem. Papildu informācija par programmu un uzņemšanas nosacījumiem pieejama Valsts robežsardzes koledžas mājaslapā www.vrk.rs.gov.lv.