Zane Straume. Publicitātes foto
Pasākumi, kas vērsti TIKAI uz dzimstības veicināšanu, neglābs demogrāfisko situāciju Latvijā – tie ir vārdi, kas ierakstīti Labklājības ministrijas ziņojumā par demogrāfiskās politikas attīstību.
Kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (Bērnu slimnīca) valdes locekle ārstniecības un aprūpes jautājumos piekrītu šim apgalvojumam. Rūpīgam un mērķtiecīgam atbalstam arī jau piedzimušajiem bērniem jābūt kā nozīmīgam stūrakmenim veselīgas un emocionāli atbalstītas sabiedrības veidošanā.
Latvijā 2024. gadā bija vairāk nekā 118 tūkstoši bērnu vecumā no viena līdz sešiem gadiem. Pēc SPKC datiem, aptuveni 8% šo bērnu var būt dažādu pakāpju attīstības traucējumi. Tas ir mūsu – vecāku, pirmskolas skolotāju, ģimenes ārstu – uzdevums un arī iespēja šo laikus pamanīt. 2023. gadā pamatskolas vecuma bērni (7–15 gadi) veidoja 10% no visas Latvijas populācijas jeb 188 tūkstošus bērnu. Šajā vecumposmā notiek strauja fiziskā, emocionālā un intelektuālā izaugsme, veidojas pamatvērtības un nostiprinās paradumi, bet gūtās traumas, atkarības vai hroniskas slimības var atstāt ietekmi uz turpmāko dzīvi.
Pamanīt sarežģījumus, veicot skrīningu un atbilstoši rīkojoties, varam plānot un organizēt dažāda līmeņa atbalstu, lai katram bērnam dotu iespēju piepildīt savu potenciālu un dzīvot iespējami pilnvērtīgu dzīvi. Kvalitatīvi veicot dažādu veselības un attīstības traucējumu kartēšanu, mēs ieraudzītu, ka tikai nelielai daļai bērnu vajadzīgs augsti specializēts atbalsts. Lielākā daļa bērnu sev nepieciešamo atbalstu var saņemt ģimenē, izglītības iestādē, sabiedrībā balstītos pakalpojumos. Vienlaikus jāatzīst, ka mums pašlaik trūkst visaptverošas palīdzības ģimenēm, lai tās virknē gadījumu maksimāli labi varētu uzņemties šo atbalsta lomu. Tāpat jāseko līdzi, vai ir laikus nodrošināts skrīnings un funkcionālo speciālistu pieejamība. Ceļš uz šo jautājumu risināšanu sākas ar problēmu savlaicīgu atpazīšanu un datu apkopošanu.
Ko realizējam jau tagad?
Kopā ar Bērnu slimnīcas ārstu, aprūpes un administratīvo saimi redzam pasaules līmeņa risinājumus bērnu ārstniecībā un vecāku atbalstīšanā, kas palīdz laikus identificēt diagnozes un ārstēt bērnus, tādējādi mazinot iespējamās sekas bērnu nākotnei, viņu socializēšanos un integrēšanos darba dzīvē.
Iepriekšminētajā ziņojumā minētais STEIDZAMAIS pasākums “bērna veselības aprūpes pieejamība” ir rīcība, kuru mēs kā Bērnu slimnīca esam gatavi nodrošināt, plānveidīgi saņemot tam nepieciešamo atbalstu un finansējumu no veselības politikas veidotājiem un arī atbalstītājiem. Paralēli ārstniecībai esam ieinteresēti un mērķtiecīgi iesaistāmies tajā, lai radītu paliekošus, ilgtermiņa risinājums cilvēkresursu piesaistei veselības aprūpes sistēmai un īpaši bērnu veselības aprūpei. Cilvēkresursi veselības aprūpē joprojām ir viena no lielajām prioritātēm un riskiem vienlaicīgi. Domājot par ārstiem un māsām, mēs nedrīkstam aizmirst arī pārējos, kas strādā nozarē un katrs savā veidā nodrošina iespēju sasniegt rezultātu.
Šā gada pirmajos piecos mēnešos gan ambulatori, gan stacionāri Bērnu slimnīcā ir bijis gandrīz 71 000 bērnu. Ņemot vērā kopējo bērnu un jauniešu skaitu vecumā līdz 18 gadiem, secinām, ka katrs piektais bērns un viņu ģimenes ir bijuši Latvijā vienīgajā Bērnu slimnīcā, lai saņemtu nepieciešamo ārstēšanu vai konsultāciju. Tas apliecina, ka Bērnu slimnīcā mājo kompetence un zināšanas bērnu veselības nodrošināšanā. Es ik dienu lepojos ar savu kolēģu zināšanām un vēlmi palīdzēt bērniem un viņu ģimenēm.
Bērnu slimnīca jau sen nav tikai adrese Vienības gatvē 45. Tagad sniedzam arī atbalstu un konsultācijas ģimenes ārstiem un reģionālajām slimnīcām par dažādiem akūtiem jautājumiem, lai veicinātu maksimāli ātru bērnu ārstēšanu tuvāk viņu dzīvesvietai. Bet vienlaikus – sarežģītākajiem gadījumiem, kad nepieciešama padziļināta izmeklēšana, būtu jānonāk tikai Bērnu slimnīcā. Mūsu mērķis nākotnei ir kopīgi ar tiem, kas nodrošina dažādus pakalpojumus bērniem, veidot vienotu tīklu efektīvai un kvalitatīvai profilaksei un ārstēšanai. Bērnu slimnīcai deleģētā metodiskās vadības loma pediatrijā un bērnu psihiatrijā ir pagodinošs un reizē ļoti atbildīgs uzdevums.
Šajā pārdomu rakstā vēlos dalīties arī ar to, kas bērnu ārstniecību padara īpaši atbildīgu ilgtermiņā.
Ārstēt bērnu nozīmē sadarbību ar ģimeni
Bērna ārstēšana vienmēr nozīmē ciešu sadarbību ar viņa ģimeni. Ārsta un pacienta attiecībās esam gājuši prom no vienvirziena, kas ir nedaudz autoritatīvs sadarbības veids, uz divvirziena attiecībām, kur mēs kļūstam par partneriem, jo katram ir savi uzdevumi un sava atbildība. Vienlaikus mūs vieno mērķis nonākt pie rezultāta, par kādu esam vienojušies. Ne vienmēr mērķis ir pilnībā vesels bērns (jo tas fizioloģiski un ārstnieciski nav iespējams), bet iespējami labākais, ko varam sasniegt.
Vecāki ir sava bērna lielākais atbalsts un iedrošinājums. Mums patiesi rūp pacientu vecāku viedoklis, viņu rūpes un raizes, vienlaikus mums ir svarīgi, lai arī viņi atbildīgi realizētu savu lomu reizēm tik sarežģītajā un izaicinājumu pilnajā bērna ārstēšanas ceļā.
Mūsu grūtāk un ilgāk ārstējamo pacientu grupā gandrīz katram ir vēl viens nozīmīgs atbalsta komandas dalībnieks – māsas un/vai brāļi. Koncertējoties uz bērnu, kuram ir hroniska slimība, ģimenē tieši viņi reizēm cieš visvairāk, tāpēc mums ir jāatpazīst arī viņu vajadzības.
Modernā medicīna, īpaši pacientu grupā, kuriem ir hroniskas slimības, vairs netiek īstenota kā viena speciālista solo – tā ir multidiscplināra komanda, kas uzņemas rūpes – ārsti, māsas, psihologi, funkcionālie speciālisti, uztura speciālisti, rehabilitācijas specialisti, sociālie darbinieki. Šādu daudzskaitlīgu komandu izveide patiesi ir izaicinājums. Turklāt vecāku izglītošana, psiholoģiskais atbalsts un praktiska palīdzība viņiem ir daļa no ārstēšanas procesa.
Smagi slimu bērnu ģimenes saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem – emocionālu spriedzi un nemitīgām bailēm par bērna dzīvību, fizisku un psiholoģisku izsīkumu, jo aprūpe bieži ir nepārtraukta, kā arī finansiālu slogu saistībā ar ārstēšanu, transportu un darba nespēju. Ģimenēm bieži trūkst pietiekama atbalsta no veselības, sociālās aprūpes un izglītības sistēmas, savukārt sabiedrības neizpratne un izolācija pastiprina vientulības sajūtu vecākiem un ģimenei kopumā.
Latvijā patlaban 60% bērnu tiek veiktas profilaktiskās apskates, bet bērniem ar smagām diagnozēm joprojām trūkst atbalsta mehānismu, piemēram, izmitināšanas iespēju vecākiem, ģimeņu māju un pastāvīga psiholoģiska atbalsta. Bērnu slimnīca jau vairāk nekā divus gadus kopā ar Labklājības ministriju, pateicoties Eiropas Sociāla fonda Plus atbalstam, īsteno vērienīgu pilotprojektu*, kura kopējais finansējums pašlaik ir paredzēts gandrīz 4,35 miljonu eiro apmērā un pateicoties kuram līdz 2027. gada vidum bērniem ar smagām slimībām un viņu ģimenēm tiek nodrošināts ilgstošs emocionāls, sociāls un garīgs atbalsts gan slimnīcā, gan ģimenes dzīvesvietā, sadarbojoties ar pašvaldību sociālajiem dienestiem.
Jūnija sākuma nedēļā Bērnu slimnīcā norisinājās arī nedēļu ilgs intensīvs mācību kurss 30 speciālistiem no visas Latvijas, lai stiprinātu viņu prasmes un zināšanas, kā atbalstīt to bērnu vecākus, kuru ģimenēs aug bērni ar attīstības traucējumiem. Mācības balstītas Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ekspertīzē. To īstenošanā iesaistījusies PVO pārstāvniecība Latvijā, Veselības ministrija, Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centrs un Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).
Bērnu slimnīca kā specializēts centrs
Ne katra medicīnas iestāde var nodrošināt veselības aprūpi bērniem tieši specializēto komandu nepieciešamības dēļ. Bērnu slimnīca ir vienīgais centrs Latvijā, kur tiek sniegta šāda līmeņa aprūpe visplašākajā spektrā. Tas nozīmē arī metodoloģijas izstrādi, citu iestāžu izglītošanu un kompetenču nodošanu reģioniem. Šāda centra pastāvēšana nav luksuss – tā ir nepieciešamība.
Bērnu slimnīcas nākamo piecu gadu stratēģijā, kuras izstrādes ceļu tagad esam sākuši, Metodiskās vadības centrs kļūs par nozīmīgu virzītāju gan pediatrijas, gan bērnu un jauniešu psihiskās veselības kompetences vairošanā visā Latvijā, par pamatu ņemot labāko pasaules praksi. Ļoti apzināti spersim nozīmīgu soli, paplašinot Bērnu slimnīcas misijas un vīzijas tvērumu ar vārdiem “vecāki un ģimene”, jo pie zemā ārstniecības un aprūpes personāla skaita aizvien lielāk nozīme būs stiprai sadarbībai starp ārstniecības personālu un ģimeni, lai ārstniecības process paplašinātos, arī tad, kad bērns atrodas mājās. Daudzās jomās tieši vecāku iesaiste bērna atbalstīšanā mājās nodrošina vislabākos rezultātus.
Latvijas veselības aprūpes politikas centrā bieži vien izvirzās jautājumi par slimnīcu tīkliem, rindām un budžeta pārdali. Tomēr viens jautājums vienmēr ir pelnījis būt sarunas sākumā – bērnu veselība. Bērnu ārstniecība nav tikai medicīna – tā ir ilgtermiņa investīcija sabiedrības nākotnē, cilvēkkapitālā un solidaritātē, tāpēc iedziļināšanās bērnu veselības jautājumos ir ārkārtīgi svarīga. Un tam ir savs pamatojums.
Bērns nav vienkārši samazināts pieaugušā modelis. Bērna fizioloģija, psiholoģiskā attīstība, imūnsistēma un vielmaiņa būtiski atšķiras. Tādēļ bērnu ārstēšanai nepieciešama īpaša izglītība, prakse un, kas nav mazsvarīgi, arī empātija. Ārsts, kurš ārstē bērnus, apzināti izvēlas šo ceļu. Tā nav vienkārša profesijas izvēle, bet misija – spēt ārstēt, kad slimība mijas ar attīstību, kad jāizprot ne tikai simptomi, bet arī augšanas un pārmaiņu dinamika. Piemēram, bērnu kardioķirurģijā nav "standarta operāciju". Speciālistiem nepieciešamas īpašas iemaņas, lai operētu gan jaundzimušo, gan pusaudzi ar smagām sirdskaitēm, gan spētu nodrošināt ilgtermiņa uzraudzību līdz pat pieaugušā vecumam un vēl ilgāk. Darbs ar bērniem ir misijas darbs, tomēr tieši bērnu speciālistu piesaiste, ieinteresēšana, esošo kolēģu noturēšana ir milzīgs izaicinājums. Vienlaikus atļaušos teikt, ar sirdi darīts darbs ir vērtīgāks, nevis lētāks – un arī tam ir sava godīga cena.
Agrīna diagnostika = ilgtermiņa ieguvumi un veselāka sabiedrība
Jo agrāk slimība un atkarība tiek atklāta (skrīninga paplašināšana retajām slimībām), jo lielākas iespējas bērnam attīstīties pilnvērtīgi. Bērnībā diagnosticēts un ārstēts diabēts, autisms, sirds slimības vai alerģijas ļauj izvairīties no sarežģījumiem vēlāk dzīvē. Tas nozīmē – mazāk invaliditātes, mazāk darba nespējas, mazāk valsts izdevumu nākotnē.
Aizvadītās nedēļas mācības ir turpinājums Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra darbam agrīnās intervences pakalpojuma jomā bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, nodrošinot vienotu pieeju visā valstī. Galvenais mērķis ir ieviest pierādījumos balstītu, uz vecāku mediāciju orientētu atbalsta modeli, pielāgotu ģimenes reālajām vajadzībām. Tā kā pārmaiņu efektīvai ieviešanai nepieciešami spēcīgi cilvēkresursi, šīs trenēšanās sesijas ir būtisks solis, lai nodrošinātu pakalpojuma satura un pieejas kvalitatīvu ieviešanu praksē.
Ieguldījums bērnu veselībā ir ilgtermiņā ekonomiski izdevīgāks nekā vēlīna slimību ārstēšana. Vesels bērns kļūst par produktīvu pieaugušo. Viņš mazāk izmanto veselības aprūpes un sociālās sistēmas resursus, vairāk iesaistās ekonomikā.
Turklāt jebkura agrīna intervence — autisma diagnostika, uztura korekcija, psiholoģiskais atbalsts — palīdz bērnam sasniegt savu potenciālu. Līdzīgi kā izglītības sistēma pielāgojas bērnu vajadzībām, arī veselības aprūpei jāspēj to darīt.
Profilakses racionālā loma
Veselīgs dzīvesveids, vakcinācija, garīgās veselības atbalsts un uztura korekcija bērnībā būtiski samazina slimību izplatību pieaugušo vecumā. Preventīvā medicīna ir ne tikai efektīvāka, bet arī ekonomiski racionālāka.
Pēc SPKC datiem - 2022. gadā 16% piecpadsmitgadīgo bērnu vismaz reizi nedēļā smēķēja, 28% - pēdējā mēneša laikā lietojuši e-cigaretes. 25% bērnu 15–16 gadu vecumā pēdējās nedēļas laikā lietojuši alkoholu, 27% – kaut reizi dzīvē pamēģinājuši narkotikas. 2022. gadā 48 bērni ārstēti alkohola akūtas intoksikācijas dēļ, 60 - narkotisko, psihotropo un toksisko vielu dēļ.
Ņemot vērā satraucošos datus par jauniešu smēķēšanu, alkohola un narkotiku lietošanu, prevencijas aktivitātēm un politiskajām rīcībām jābūt vērstām uz visaptverošu pieeju: stiprināt dzīves prasmju izglītību skolās, iesaistīt ģimenes un nodrošināt agrīnu atbalstu, uzlabot veselības aprūpes pieejamību un atcelt finanšu barjeras ārstēšanai, ieviest stingrākus ierobežojumus atkarību izraisošo vielu pieejamībai, kā arī veicināt starpinstitūciju sadarbību un sabiedrības informētību, īpaši izmantojot jauniešiem saistošus komunikācijas kanālus. Tikai šāda koordinēta, uz pierādījumiem balstīta politika spēs ilgtermiņā samazināt risku un uzlabot bērnu un jauniešu veselību Latvijā. Cīņa ar dažāda veida atkarībām ir patiesi milzīgs starpnozaru komandas darbs.
Sistēma, kas domā par bērnu
Bērnu veselība nav tikai Veselības ministrijas jautājums. Tā skar izglītību, sociālo aizsardzību, pašvaldību iespējas un arī sabiedrības attieksmi. Efektīva bērnu veselības aprūpes sistēma prasa sadarbību starp visiem sektoriem un skaidru valsts politiku, kur prioritāte ir bērns.
Pašlaik, kad diskusijas par veselības budžetu kļūst aizvien skaļākas, nedrīkstam pieļaut, ka bērni paliek ēnā. Viņu ārstēšana nav atliekama, nav lētināma, nav vienkāršojama. Tā ir mūsu morāls pienākums un investīcija, kuras atdeve atmaksājas visos sabiedrības līmeņos. Latvijā 20% bērnu, vērtējot viņu agrīnās attīstības risku pēc 28 dažādiem rādītājiem, saskaras ar vismaz trim nopietniem faktoriem, kas negatīvi ietekmē viņu veselību un kavē attīstību.
Tāpēc ir būtiski savlaicīgi ieguldīt resursus un nodrošināt atbalstu bērniem jau agrīnajā vecumā, lai šos riska faktorus mazinātu vai novērstu, veicinot bērna pilnvērtīgu attīstību un labklājību.
Autore ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle
*Projekts 4.3.6.3/1/23/I/001 “Atbalsta sistēmas izveide bērniem ar smagām saslimšanām un viņu ģimenes locekļiem”