Nolaistā Anniņmuižas ēka Imantā. Publicitātes foto
Galvaspilsētas apkaimēs nodibinātās biedrības veido jaunu kopienas piederības apziņu un ir gatavas īstenot kultūrvēsturiskus un sociālās komunikācijas projektus, izmantojot pašvaldības pārziņā esošo infrastruktūru dažādās Rīgas vietās.
Tā secināja projekta Sarežģītā vēsture otrās diskusijas dalībnieki – biedrības Riga Annenhof valdes locekle Rigonda Bērziņa, Rīgas domes deputāte Rita Eva Našeniece, Materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma komisijas vadītāja, Jevgēņijs Milovanovs no biedrības Cits Ķengarags un biedrības Rīgas Mazjumprava valdes priekšsēdētāja Inese Grandāne.
Politiskā aizmugure
Anniņmuižas biedrības vadītāja Rigonda Bērziņa atzina, ka citu apkaimju aktīvisti ir «greizsirdīgi» uz Mazjumpravu, jo tas ir vienīgais objekts, kur ieguldīti lieli pašvaldības līdzekļi, kādi citviet pat sapņos nerādās. Tāpēc citu biedrību pārstāvji sagaidītu, ka pašvaldība līdzīgi labiekārtotu kopienai noderīgas pulcēšanās vietas un kultūrvēsturiskus apskates objektus arī pārējās apkaimēs. Anniņmuiža no pašvaldības nav saņēmusi nekādus līdzekļus, bet biedrība šajās telpās varēja darboties tikai nepilnus deviņus mēnešus līdz Covid-19 ierobežojumu sākumam, tāpēc nav izdevies piepildīt sāktās attīstības ieceres.
