Sanita Upleja.
Lasīt un domāt ir atļauts arī ārpus skolas sola
Patlaban nedzīvoju Latvijā, tāpēc latviešu dižgaru Aspazijas un Raiņa jubilejas gada pasākumus diemžēl nevaru izbaudīt klātienē. Tomēr ar tīmekļa starpniecību cenšos sekot līdzi, cik nu varu. Jubilejas gads vēl ir pašā sākumā, taču plašsaziņā pieejamais informācijas daudzums, it īpaši par Raini, jau uzkrājies gana prāvs.
Tomēr tas mani ir samulsinājis ar vienu caurvijošu «sarkano» pavedienu - vai ik sarunā un raksta gabalā par Raini atkal un atkal atkārtojas doma, cik viņa darbi ir mūsdienu cilvēkam nesaprotami, grūti, gari un, vārdu sakot, nelietojami. Turklāt cilvēki nemaz nekautrējas atzīties, ka ar Raiņa darbiem iepazinušies tikai skolas laikā, un tad nu visu atlikušo mūžu pavada ar to Raini, ko iepazinuši literatūras stundās. Labi, kam paveicies ar skolotāju, bēdīgi tiem, kam ne.
