Pie Saeimas ēkas notiek pikets izglītības satura reformas atbalstam. Foto: Evija Trifanova: LETA
Tie, kuri paši piedzīvojuši padomju laikus, atcerēsies, kā toreiz nevarēja nopirkt praktiski neko. Visas iecienītās preces bija deficīts un veikaliem bija tāds niķis - sapakot kādu iekārotu mantu ar nekur nederīgiem krāmiem un tad pārdot pircējam. Grāmatnīcās mēdza "izmest" deficīta grāmatu, kurai obligāti komplektā bija jāpērk viena vai pāris galīgi neejoši izdevumi, piemēram, Brežņeva "Mazā zeme". Gribi labu lasāmvielu - pērc arī krāmus klāt, lai veikals var atskaitīties, ka izpildījis "Mazās zemes" vai kāda citu diženo proletariāta paradīzi slavinošo (ne-) daiļdarba pārdošanas plānu.
Situācija ap izglītības reformu patlaban ļoti atgādina to laiku veikala pūles "iesmērēt" pircējam raibo buķeti - tajā ir samaisītas daudzas un dažādas izmaiņas, iepakotas dāvanu papīrā ar uzrakstu "Ļoti laba reforma - apstiprini mani!" un nolikta likumdevējam uz galda, piekodinot, ka vaļā taisīt nebūtu vēlams - jāapstiprina, kāda ir, vai jānonāk valsts izglītības nākotnes "noracēja" lomā.
