Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēdējo 20 gadu laikā Latvija ir spējusi izdarīt daudz – iestāties Eiropas Savienībā, pievienoties NATO un OECD, kļūt par Eiropas līmeņa valsti ar augšupejošu labklājības līmeni. Tomēr ir jautājums, kuru šo gadu laikā tā arī neesam spējuši atrisināt – dzērienu iepakojuma depozīta sistēma ir kļuvusi par nebeidzamu seriālu, kurā kaislības un intrigas acīmredzot ir pašsaprotams elements. Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdes 3. lasījuma ietvaros, ir pienācis pēdējais cēliens ilgu gadu diskusijām.
Vai mūsu likumdevēji ir gatavi pieņemt faktos un datos balstītu lēmumu, kas būtu vislabākais Latvijas dabai un arī saimnieciski pamatots?
Depozīta sistēmas ieviešanai par labu liecina Eiropas Savienības (ES) mērķi, kas 2030. gadā prasa atšķirot 90% no dzērienu iepakojumiem. Tā ir reāla rīcība, kuras lielākais ieguvums ir resursu neizniekošana un vide bez atkritumiem pludmalēs, mežos, parkos un citur. Dati liecina, ka kopš 2012. gada atkritumu daudzums Latvijas pludmalēs ir audzis par 30%. Turklāt 60% no visiem atkritumiem piekrastē ir plastmasa. Vai mūs tas tiešām apmierina un vēlamies dzīvot šādā valstī?
