Vasaras terease Tērbatas ielā pērn. Foto: Zane Bitere, LETA
Pilsēta ir funkcionāli un sociāli sarežģīta vide – tā ir dzīvesvieta, infrastruktūras un pakalpojumu izmantošanas objekts, socializēšanās un darba vieta. Iedzīvotāju grupu, kas izmanto šīs funkcijas, intereses bieži vien ir savstarpēji izslēdzošas un grūti savienojamas; vietējie vēlas plašas ietves un klusumu, caurbraucēji - ātru un netraucētu satiksmi, pasākumu organizētāji – plašus laukumus, kuros visu diennakti pulsēt pilsētas dzīvei. Pusotru gadu pēc Covid-19 pandēmijas sākuma Rīga ar lielām cerībām gaida vasaru – laiku, kad varētu atmaigt noteiktie ierobežojumi un parādīties iespēja kaut nedaudz normalizēt sociālo dzīvi.
Šī vasara ir paredzama interesanta. Ja līdz pat pandēmijai jautājumi par pilsētvidi pieklusa satiksmes, infrastruktūras un t.s. “Vecrīgas kultūras” jautājumu un problēmu iespaidā, tad Covid-19 pandēmijas radītie apstākļi šovasar būs vienreizēja iespēja uz Rīgas ārtelpām skatīties no grandioza eksperimenta perspektīvas.
