Mārtiņš Ķibilds. Foto: Zane Bitere, LETA
Satiku Mārtiņu vēl vakar. Es biju mājās uz dīvāna, bet viņš urķējās Barona ielas miljonus vērtās rekonstrukcijas jēgā, kopā ar raidījuma Adreses viesi aktieri Artūru Skrastiņu soli pa solim iztaustot «viltus arhitektūru» Rīgas centrā un kino pilsētiņā Cinevilla. Man tās bija vēlas brokastis, Mārtiņam — raidījuma jaunās sezonas sākums.
Adreses ir mūsu virtuālā satikšanās, kurai Mārtiņš izvēlas vietu, bet es — laiku. Adreses ir mans brīvdienu rituāls, radošs izzināšanas prieks ar žurnālistikas detektīva oderi. Man patīk pēc garās un saspringtās darba nedēļas sākt brīvdienas ar jaunāko raidījuma ierakstu, lai kopā ar Mārtiņu ienirtu mūsu Latvijas kopīgajā vēstures mantojumā un šodienā, ar viņa vērīgo aci ieraudzītu brīnumaino un neglīto, un uzdotu ļoti svarīgus jautājumu — ko vajag un var darīt jēdzīgāk, ērtāk, skaistāk? Reizēm raidījums kalpo par iedvesmu ne tikai domu ceļojumam, bet pavisam īstam pārgājienam, kad ģimenē noskalojam brokastu traukus un sapošamies apskatīt nule iepazīto vai it kā jau sen zināmo adresi, ko gribas piedzīvot jau ar citu pieredzes bagāžu. Ar Mārtiņa atrasto, izgaismoto.
