Ilustratīvs attēls
Sports ir emocijas, un to netrūkst arī Latvijā. Privātu sporta organizāciju ambīcijas mijas ar sporta funkcionāru vēlmi pasniegt sarkanu rozi olimpiskajiem medaļniekiem, nozīmīga starptautiska uzvara liek birdināt aizkustinājuma asaras un sāpīgs zaudējums pamodina katrā līdzjutējā sporta ekspertu. Viss ir kā citur, tikai mazākā apjomā, izņemot vienu - valsts līmenī aizvien nav izpratnes par fizisko aktivitāšu nozīmi cilvēku dzīvē.
Plānošanas dokumentos – “Sporta politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam”, kas drīz tiks apstiprinātas[1], un “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.- 2027. gadam”[2] sports un aktīvs dzīvesveids ir apzināti sapludināti kopā.
Dokumentos aprakstītie virsmērķi ir fiziski aktīva sabiedrība, bet finansējuma sadale netieši atklāj, ka Latvija ir profesionālo sportistu kalve. Lielākā daļa– 175,5 miljoni eiro jeb 54,1% - tiks novirzīta augstiem sasniegumiem un talantu attīstībai. Sporta infrastruktūras attīstībai paredzēta ceturtā daļa jeb 81,8 miljoni eiro. Bet aktīvai un veselai sabiedrībai – vien 19,6% jeb 63,6 miljoni eiro.
