Jānu nakts noskaņa Piebalgas Līgokalnā jau uz rītausmas pusi. Foto no Agneses Cimdiņas personīgā arhīva
Alus brūzim izsenis bijusi centrāla vieta Piebalgas ekonomikā. Tāpat kā Piebalgai, arī tās alum ir kultūrvēsturiski un gastronomiski īpaša garša. Tomēr vietējā lepnuma līdzās esamība neattur piebaldzēnus no pašu alus darīšanas, Līgo un Jāņu dienu gaidot. Dažādās Latvijas vietās un dzimtās alus darīšanai ir atšķirīgas nianses, šeit ieskats no Piebalgas.
No ienesīguma viedokļa pašam alu darīt nav ekonomiski racionāli. Alus darīšanas tehnoloģija ir laikietilpīga un sarežģīta. Tai gatavoties jāsāk apmēram gadu iepriekš. Mieži ir jāizaudzē, jānovāc, jāizkaltē. Iesalam domātie mieži ir jāizdiedzē, un no iesala iemērkšanas līdz tā gatavībai alus izbrūvēšanai vien paiet aptuveni mēnesis. Iesala gatavošanai nepieciešams speciāls mikroklimats, telpas un inventārs. Kad alus izbrūvēts, līdz Līgo dienai tam jānostāvas mucā desmit vai vismaz piecas dienas.
