Ģirts Jankovskis.
Kritiska attieksme vārdos tiek slavēta, bet realitātē bieži uztverta kā kašķēšanās vai augstprātība
Reiz kāds students kursa novērtējuma anketā bija uzrakstījis: «Pasniedzējs ar saviem jautājumiem traucē apgūt kursa vielu.» Lai cik ironiski varētu interpretēt šādu izteikumu, iedomājoties uzcītīgu censoni, kurš mēģina iegūt zināšanas, kamēr nelietīgs pasniedzējs novērš uzmanību ar nesakarīgiem jautājumiem, tomēr tas uzrāda kādu fundamentālu problēmu - pieņēmumu, ka pastāv kāda viela jeb zināšanas, kuras ir jāiegūst, un katrs kritisks jautājums, kas ir neērts skaidras atbildes iegūšanai, ir nevēlams, jo novirza no mērķa sasniegšanas. Tāpēc pastāv pretruna - no vienas puses, kritiska attieksme pret iegūto informāciju deklaratīvā līmenī parādās gluži vai kā panaceja pret visu veidu informatīvām likstām (manipulāciju, dezinformāciju utt.), tomēr, no otras puses, saskaroties ar reālu kritisku izvērtējumu, tas bieži tiek uztverts kā traucēklis, nejēdzīgs kašķīgums vai intelektuāla augstprātība.
