Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pērnā gada vasarā tika pieņemts pēkšņs lēmums par būtisku stiprā alkohola akcīzes nodokļa likmju samazināšanu. Argumentācija, ka jāaizstāv Latvijas pierobežas uzņēmēji, jau toreiz tika pakļauta plašai sabiedrības kritikai. Savukārt tagad jau parādās viedokļi, ka uz laiku samazinātā likme ir jāatstāj neskarta, vai, kā uzskata Finanšu ministrija (FM), tās kāpumam jābūt pakāpeniskam. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) ieskatā šāda nostāja ir pretrunā ar sabiedrības veselības ilgtermiņa interesēm un liedz valstij gūt papildu ieņēmumus, kas katastrofāli nepieciešami veselības aprūpes budžeta palielināšanai.
Ir skaidri zināms, ka alkohols ir viens no galvenajiem mirstības un invaliditātes cēloņiem. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un OECD datiem Latvijā vidēji vīrietis patērē lielāko alkohola daudzumu uz vienu cilvēku nekā vidēji ES. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka starp 30 Eiropas valstīm, statistiski Latvija ir topa pašā augšgalā ar augstāko iedzīvotāju nāves gadījumu skaitu alkohola lietošanas rezultātā, rēķinot vienu patērētā absolūtā alkohola litru uz 100 000 iedzīvotājiem[1]. Tie ir teju 450 nāves gadījumi gadā!
