Foto: Edijs Pālens, LETA
Pēc Nacionālās apvienības priekšlikuma 2017. gada 8. septembra Ministru kabineta ārkārtas sēdē kā viens no prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2018. gadam un ietvaram 2018.–2020. gadam ir apstiprināts papildu finansējums Aizsardzības ministrijai 700 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pabalsta pieaugumu.
Padomju okupācijas laikā Latvijas brīvības cīnītāji tika apcietināti, tiesāti, spīdzināti, likti cietumā, izsūtīti uz nometnēm Sibīrijā vai izsūtīti no valsts. Tas notika ne tikai Staļina laikā, bet regulāri, visos padomju varas okupācijas gados, līdz pat 1989. gadam. Bija aizliegts izkārt sarkanbalto karogu, pieminēt brīvo Latviju, sapulcēties mājas draudzēs (tātad bez čekas kontroles) un lūgt Dievu, aizliegts runās kritizēt nekārtības un iekārtu, paust savas domas. Varas ienaidnieka zīmogu uzlika ne tikai drošības komitejas apcietinātajiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem. Viņiem bija ierobežotas iespējas iegūt izglītību, veidot profesionālo karjeru, strādāt labi apmaksātu darbu. Lai gan pretošanās kustības dalībnieki formāli pēc likuma skaitās tikai brīvības cietumnieki, tomēr zinām, ka arī viņu tuvinieku loku komunistiskā sistēma izslēdza no sabiedrības un liedza izdzīvošanas pamattiesības. Dažus nepaklausīgos ieslodzīja trako namā, un tagad pat grūti pierādīt, ka patiesībā tas bija apcietinājums.
