Ilustratīvs attēls no pixabay.com
“Man šobrīd nav laika!” “Esmu ļoti aizņemts…” “Diez vai paspēšu to izdarīt laika trūkuma dēļ.” Tā mēs aizbildināmies itin bieži. Laika trūkums ir nomācošs. Mums nepietiek laika svarīgām lietām; aizņemtība darbā noved pie laika trūkuma arī privātajā dzīvē. Mēs cenšamies darīt vairākas lietas paralēli (angļu val. – multitasking), bet tā kā mūsu prāts nespēj kvalitatīvi fokusēties uz vairākām intelektuālām lietām vienlaikus, cieš darba kvalitāte. Pavisam drīz mēs attopamies pa pusei izdeguši un papildinām sagurušo “zombiju armiju” birojā.
Patiesībā mēs strādājam neefektīvi. Mēs neievērojam mūsu pašu prāta darbības principus. Tāpat arī mūsu daba un iemācītā darba kultūra palīdz strādāt neefektīvi. Piemēram, tā vietā, lai pateiktu “nē”, mēs uzņemamies arvien jaunus darbus, vēl nepabeiguši iesāktos. Gribam izdabāt visiem kolēģiem un klientiem vienlaicīgi, nevis pabeigt iesākto darbu vienam klientam un tikai pēc tam ķerties pie nākamā darba – nākamajam klientam, jo gribam sevi parādīt kā strādīgus un izpalīdzīgus… Tā mēs sākam arvien jaunus darbus, bet nepabeidzam iesāktos – visu laiku tikai fokusējamies uz sākšanu, bet vai spējam saglabāt tikpat augstu fokusu visu darbu pabeigšanai?
