2023. gada budžeta portfelis Saeimas namā. Foto - Paula Čurkste, LETA
Pēdējos gados Latvija ir saskarusies ar vēl nebijušiem vai sen nepieredzētiem izaicinājumiem – Covid-19 pandēmija, Krievijas izraisītais karš Ukrainā, strauji pieaugušās energoresursu cenas un augstā inflācija. Šie satricinājumi ir būtiski palielinājuši arī valsts budžeta izdevumus – papildu atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, humanitārā un militārā palīdzība Ukrainai, aizsardzības kapacitātes stiprināšana. Šādā situācijā nav iespējams finansēt visus papildu izdevumus ar budžeta ieņēmumiem – veidojas budžeta deficīts. Savukārt budžeta deficīts tiek segts, aizņemoties un attiecīgi palielinot valsts budžeta parādu[1].
Lai arī Latvijas valsts parāds pēc Eurostat datiem 2022. gadā joprojām bija vairāk nekā divas reizes mazāks kā vidēji Eiropas Savienībā (ES) – 40,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un Latvijas parāda ilgtspēja atbilstoši Eiropas Komisijas Parāda ilgtspējas ziņojumam nav apdraudēta, tomēr rodas jautājums, vai esošais parāda līmenis ir optimāls?
