Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Saeimas likumdošanas datu bāzē ir iekļauts šķietami nacionālās identitātes un latviskās kultūras telpas stiprināšanas interesēs ietērpts priekšlikums, kas paredz pienākumu visām radio stacijām savās programmās vismaz 20% apjomā spēlēt latviešu mūziku. Iniciatīvas autori norāda ne tikai uz šī priekšlikuma it kā pozitīvo ietekmi uz nacionālās kultūras telpas interesēm, bet pat piesauc pozitīvo ietekmi uz valsts budžetu - palielināšoties IIN un PVN maksājumi, savukārt citas tautsaimniecības nozares šis priekšlikums neskaršot.
Ja jau viss ir tik skaisti un gludi, kāpēc šī priekšlikuma iesniedzēji nav pat pacentušies aprunāties ar radio nozari, kuru tas visvairāk sakars, kaut vai pieklājības pēc? Atbilde varētu būt gaužām vienkārša, jo realitāte nav tik rožaina, kā to cenšas pasniegt - šāds regulējums nesasniegs definētos cēlos mērķus, mēs piespiedu kārtā nevienu neiemācīsim "mīlēt Raini" un, ņemot vērā priekšlikuma graujošo ietekmi uz radio nozari, nodokļu maksājumi valsts budžetā nevis palielināsies, bet tieši otrādi - samazināsies, tāpat kā samazinās Latvijas informatīvā telpa.
