Ivars Šulcs. Publicitātes attēls.
Kad uzņēmums nonāk līdz lēmumam, ka ir pienācis laiks ieviest mākslīgo intelektu, bieži pirmais jautājums ir: kuru rīku izmantot? Vai tas būs “ChatGPT”, “Microsoft Copilot”, vai varbūt iekšēji veidots MI rīks? Taču šie jautājumi tiek uzdoti par agru…Izvēlei ir jāsākas nevis ar tehnoloģiju, bet ar atbildēm uz jautājumiem – ko mēs vēlamies risināt, kādi ir riski un kā mēs tos vadīsim? Šie nav jautājumi tikai par tehnoloģijām. Tie ir jautājumi par uzņēmuma pārvaldību.
MI risinājumu ieviešana uzņēmumā nesākas ar rīka izvēli. Izvēlei, pirmkārt, jābūt saistītai ar procesu, kura uzlabošanai var izmantot mākslīgo intelektu (MI).
Katrā uzņēmumā noteikti atradīsies procesi, kuri atkārtojas, patērē daudz laika, ietver daudz manuālu darbību un kuros tiek pieļautas cilvēciskas kļūdas. Piemēram, ienākošo e-pastu un iesniegumu apstrāde, informācijas apkopošana, dokumentu klasificēšana, pirmreizējā analīze, nosūtīšana atbildīgajam departamentam, standarta atbilžu sagatavošana vai atbilžu sniegšanas kontrole. Ir uzņēmumi, kas var lepoties, ka jau uzsākuši šāda procesa nodošanu MI rīcībā. Taču tikai retums uzdrošinās MI uzticēt procesus, kuri varētu efektivizēt un uzlabot uzņēmuma elementāro rutīnas tipa procesu veikšanu. Ir uzņēmumi, kas jau var lepoties ar to, ka vienkāršākus un rutīnas darbus ir sākuši nodot MI rīcībā, taču tikai retais uzdrošinās MI uzticēt sarežģītākus procesus, kuru automatizācija varētu būtiski uzlabot uzņēmuma darbības efektivitāti.
“PwC” 2026. gada Baltijas uzņēmumu vadītāju aptaujā secināts, ka tikai 25% uzņēmumu spēj piesaistīt MI speciālistus un atvēl MI projektiem pietiekamus finanšu līdzekļus. Arī 2025. gada “McKinsey” pētījums, aptaujājot vairāk nekā tūkstoš respondentu 101 valstī, secina, ka darba procesu pārveide ir visvairāk saistīta ar uzņēmuma spēju gūt finansiālu labumu no MI rīku izmantošanas. Vienlaicīgi arī secināts, ka vadības iesaiste MI ieviešanas procesos ir ārkārtīgi nepieciešama.
Pirms dažiem mēnešiem rakstīju par to, ka kiberdrošība vairs nav tikai IT departamenta problēma un atbildība. Līdzīgi ir ar MI rīku izvēli – tā vairs nav tikai IT departamenta uzņemšanās, jo šis process jāveic un jāuzrauga uzņēmuma augstākajai vadībai. MI ieviešana ir valdes atbildība, bet uzraudzība – padomes.
Tāpēc valdei, kopā ar IT departamentu un citiem iesaistītajiem departamentiem, būtu jāizvēlas process, kuru ir vērts uzlabot ar mākslīgā intelekta rīkiem, automatizējot daļu rutīnas darbību. Lai nonāktu līdz šādam lēmumam, nepieciešams atbildēt tikai uz dažiem jautājumiem. Piemēram, kuri procesi mums šobrīd patērē visvairāk laika, bieži atkārtojas un rada kļūdas? Kurā no šādiem procesiem ir skaidri noteikumi un pieejami pietiekami daudz dati? Ja varam sniegt atbildes uz šiem jautājumiem, tad varam arī sākt domāt par šī procesa iespējamo nodošanu MI.
Vai visus procesus var nodot MI?
Jo lielāka ir to ietekme uz klientiem, reputāciju vai stratēģiju, jo būtiskāk ir lēmuma pieņemšanu atstāt cilvēka pārziņā. MI var palīdzēt apkopot informāciju, paātrināt informācijas analīzi, kā arī, pats svarīgākais, – automatizēt rutīnas darbības. Taču lēmuma pieņemšana joprojām jāatstāj cilvēka ziņā. Sākotnēji ieviešamie MI projekti uzņēmumā var nešķist skaļi vai tādi, ar kuriem gribētos plaši lielīties. Tomēr tie atbrīvo laiku darbiem, kur cilvēka prāts nes lielāku pievienoto vērtību. Tāpēc, apgūstot MI ieviešanu vienkāršākos projektos, secīgi iespējams arī gūt prasmes un iemaņas aizvien sarežģītāku projektu ieviešanā. Turklāt, šos procesus izklāstot sabiedrībai, iespējams arī uzlabot uzņēmuma reputāciju.
Īsumā rezumējot –, pirmkārt, uzņēmuma vadības uzdevums ir ne tikai uzdot efektivizēt iekšējos procesus un rast sadarbības iespējas starp ieinteresētajām pusēm MI ieviešanas projektā, bet arī raudzīties, lai attiecīgais process notiek droši, pārdomāti, atbilstoši normatīvajiem aktiem un pieļaujamā budžeta ietvaros.
Otrkārt, ir būtiski apzināties, ka MI lietošanas laikā organizācijām jāievēro ES normatīvie akti MI jomā. Savukārt MI pieslēgšanas gadījumā rodas papildu kiberdrošības riski, jo MI rīka izmantošanā dati tiks nodoti ārpus uzņēmuma tīkla robežām.
Un pats būtiskākais – padomei ir jāuzdod pareizie jautājumi valdei. Kādu problēmu mēs risinām? Kā mērīsim rezultātu? Kādi ir riski? Cik tas maksās? Kurš būs atbildīgs? Ko darīsim, ja riski materializēsies? Vienlaicīgi arī jāapzinās, ka MI ieviešanas projekti ir jaunums gan uzņēmumam, gan tā darbiniekiem, kas ar tiem vēlas strādāt. Un ar kļūdīšanās iespējamību jārēķinās vienmēr. Tādēļ tie ir jautājumi par uzņēmuma pārvaldību.
Noslēgumā vēlos novēlēt uzņēmumiem drosmīgi uzsākt MI ieviešanas procesus, jo plaisa starp tiem, kas tos izmanto vai neizmanto, ievērojamā ātrumā pieaug.
Ir daudz interesentu, kas vēlas ieviest MI, taču nedaudziem tas izdodas efektīvi, proti, paātrinot savus procesus vai noņemot no darbiniekiem rutīnas tipa pienākumus. Tāpēc būtiskākais jautājums vairs nav – vai uzņēmumam vajag MI? Būtiskākais jautājums ir – vai uzņēmuma valde un padome ir gatava uzņemties atbildību par to, kādēļ, kur un kā tas tiek izmantots?
Autors ir AS Rīgas siltums padomes loceklis un SIA Red Stone valdes loceklis, IT jomas speciālists.
