Benksija grafiti Ukrainā. Foto - Gleb Garanich/Reuters
Teksti un zīmējumi uz sienām sāka ieņemt nozīmīgu vietu pasaules mākslā 20. gadsimta otrajā pusē. Tas bija tiešākais un īsākais veids, kā ielu māksliniekiem sazināties ar sabiedrību. Uz žogiem, pamestām ēkām, sabiedriskā transporta un citiem pilsētas objektiem radās attēlu galerijas. Īpašu nozīmi ielu māksla ieguva kara laikā, kad tā ir vēl viens veids, kā paust politiskos uzskatus un kā iemūžināt no vardarbības cietušo pieredzi. Ielu mākslai ir nozīmīga loma arī Ukrainas pretestībā Krievijas agresijai, kas sākās pirms deviņiem gadiem.
Grafiti kara laikā var būt dažāda nozīme un tos var izmantot dažādiem mērķiem. Piemēram, kara laikā grafiti var tikt izmantoti kā līdzeklis politisko uzskatu, ideoloģiskās pārliecības paušanai un valdības vai pretinieka kritizēšanai. Grafiti var izmantot arī, lai nodotu svarīgus vēstījumus - informāciju par drošību, patvēruma vietu un humāno palīdzību, un to aktīvi izmanto visā Ukrainā. Turklāt grafiti var izmantot kā psiholoģiskās cīņas līdzekli. Piemēram, grafiti var izmantot, lai demonstrētu varu un ietekmi un destabilizētu pretinieku, atgādinot tam par zaudējumiem un postījumiem, ko tas rada. Dažos gadījumos grafiti var kalpot kā morāla atbalsta līdzeklis saviem karavīriem, uzmundrinot viņus un demonstrējot cerību uz uzvaru. Tomēr ir vērts atzīmēt, ka kara laikā šādus grafiti var uzskatīt par nelikumīgu rīcību, jo īpaši, ja tie veikti uz privāta vai valsts īpašuma. Grafiti var būt arī bīstami tiem, kas tos veido, jo zīmējumi var piesaistīt ienaidnieka uzmanību un kļūt par vajāšanas iemeslu.
