1991. gada barikādes Doma laukumā Rīgā. Foto: Ilgvars Gradovskis
Latvija, mīļotā Māte!
Trīs gadu desmiti aizritējuši kopš izšķirošās cīņas par gaismu. Pateicoties tai, esam izdzīvojuši. Esam uzveikuši ļaunuma varu. Ar spītu, savaldību, pacietību. Ar drosmi, pašaizliedzību. Ar Ticību. Ar neikdienišķu vienotību. Ciezdami un pārciezdami. Ar gara spēku pret karaspēku. Ar upuriem un kritušiem varoņiem, bet neizliedami nevienu sava ienaidnieka asins lāsi. Arī šodien, tāpat kā toreiz Janvāra barikādēs, nevēlamies neko citu, kā vien pastāvēt par sevi Dieva dotajā, vienīgajā tēvu zemē.
Latvija! Kaut taviem bērniem arī turpmāk pietiktu gribas, prāta, stingrības tevi nosargāt un viņi būtu krietni saimnieki savai zemei! Kaut mums nekad nebūtu jāceļ jaunas barikādes! Kaut Latvijas dievnamiem nenāktos izvadīt nogalinātos, uzņemt ievainotos un aprūpēt līdz nāvei nogurušos kā toreiz! Kaut Dieva piešķirtās tiesības runāt šīs zemes valodā un dziedāt šīs zemes dziesmas mums nekad nav jāaizstāv pazemojošos balsojumos! Kaut mūsu pašu ieceltie tautas kalpi nesavtīgāk un gudrāk kalpotu Latvijai!
